svilpitis astitis
09 Februāris 2016 @ 11:23
 
Labs novēlējums. "Atceries: Bišķi pofig. Un nekad netaisnojies" Veselīgi manu prāt.
 
 
svilpitis astitis
07 Februāris 2016 @ 23:01
 
Vajag katru dienu pastaigāties...cik vien bieži iespējams pastaigāties, daudz daudz daudz
 
 
svilpitis astitis
25 Janvāris 2016 @ 20:40
 
saukstēšanās... tumš gadalaiks un pretīgs atkusnis... atkusnis un puskrēsla...reizēm šķiet gribas tā raksturot savu dzīvi
 
 
svilpitis astitis
11 Janvāris 2016 @ 09:58
 
ahujeķ... es pamodos un man sāp kāja...pēda... un es kliboju...labi nekliboju... bet sāp pēda, grūti iet...man liekaas vecie dēmoni anesteolazogi klauvē pie durvīm, atkal ir kārtējais periods un nu jau laika slieksnis nedzerot, kam jāseko norāvienam, bet es stiprs nedzeru... nuu šausmas kā tā pasauee čakarē... kā var sāpēt kāja ja vienīgais ko pa nakti esmu darijis esmu gulējis... un vēl maani uzbonmbī no rīta kāds(a), ar kāda cita huijņām, kas manējās pastiprina... bet kā var sāpēt kāja no gulesanas
 
 
svilpitis astitis
10 Janvāris 2016 @ 20:38
 
Laikam īpaši tiešām nevajaga teikt nevienam par saviem nodomiem, es tagad saprotu, kāpēc ir tā, ja pasaki kādam, tad nepiepildās. Vienkārši, nez kāpec cilvēkiem patīk tavus centienus, ko panākt vai paveikt, izdarīt vai apņemties apcirpt jau saknē. Nē tu ne sūda nevari. Nē tas risinājums nekam neder. Nē tā neviens nedara... utt utjp... Un rezultātā Tu paklausi un pat nemēģini neko pasākt, jo tev jau visu gribēšana un ticība attiecīgajai lietai, mērķim, darbībai ir noskalota toletes podā. Un man ir tas debīlais raksturs, un stulbā "plašā emociju pasaule". Mani ir ļoti viegli nolikt... Nedrīkst runāt riņķī... nu nedrīkst
 
 
svilpitis astitis
10 Janvāris 2016 @ 00:56
 
Kā atšķirt "Gaisa Pilis" no Domu Spēka ???
 
 
svilpitis astitis
09 Janvāris 2016 @ 15:41
 
tas uz aukstumu laikam... šodien nebeidzami Nirvanīgs noskaņojums...
 
 
Mūzika: Nirvana
 
 
svilpitis astitis
04 Janvāris 2016 @ 03:59
 
tikko skaipā runāju ar draugu un bijušu paudeles brāli. ļoti dīvaina sajūta, kad pats esi izslēdzis alkohola saturu no ēdienkartes, un čalis stipri sabēdājies tev stāsta savas mīlas mokas, dzerdams visīti, malku pec malka... pat nesakārojās, sāku aizmirst/tas labi... uztic tev bēdu, jo redz mani uzskatot par attiecību ekspertu. ha ha ha attiecību ekspertu...es taču neko nespaprotu no attiecībām, es esmu viņas visas diezgan normāli un profesionāli savā dzīvē izčakarējis... bet saruna bija interesanta.... viņš ir vienīgais pudeles brālis kuru nepamestu nelaimē..(tas kas bija otrs, jau paspēja nomirt...) ...diemžēl sagrāvu viņa ilūzijas jo nespēju dot nekādu padomu... bet tā pat ticu, ka galā tiks, viņš bija pudeles brālis bet nebija alkoholiķis... prasīja, kā es vērtēju attiecības kopumā... nu un kā tad es viņas vērtēju... " abiem jābūt klikšķim tas ir sākums, jābūt fiziskajai saderībai tas būtu tikai loģiski, vienam vajag otram nē- tas nekam neder, jāpapildina vienam otru" tādi elementāri ieteikumi... Bet ko tad sagaidu es pats, ko varu dot... Esmu brīvs un kārtoju savu pasauli...doma ka gads kā minimums ir periods kad gluži vienkārši es nevienai tāds kāds esmu, nervu kamols, finansiāli nestabils nebūšu vajadzīgs... bet tīri hipotētiski... ko es sagaidītu no attiecībām ja uzrastos kaut kāda nebūt supersieviete, īstā vienīgā...fāk nezinu, man būtu tiesības ko pieprasīt, ko gaidīt no cilvēka... labi..nu tad tīri hipotētiski... Kopīgas intereses drošvien būtu tas iemesls, kāpēc es komunicēju tuvāk ar šo personu, nekā ierindas cilvēku manā dzīves ceļā, loģiski diezgan. Bet kas tad būtu tas ideālais variants.. nu tas ir tad kad mani laikam pieņemtu ar to visu bagāžu, sūdiem un draņķem tāds kāds esmu un pateiktu "vecīt bāc es redzu kādai ellei tu ej cauri. tas nav viegli, paklau uztin smēķi, es uzvārīšu tēju un davai papļāpājam tā no sirds"... jā un protams, ka man jāpatīk, man jāpatīk tajā cilvēkā visam, man jāgrib ziedoties, tur tā fucking lieta, man patīk ziedoties attiecību labā saņemot atpakaļ, manī nevalda nekāda beznosacijumu mīlestība, man gribas lai man ir labi ar cilvēku kuram ir labi ir man...grūtības vienmēr atrast līdzsvaru...
 
 
svilpitis astitis
04 Janvāris 2016 @ 00:01
uzzināju kas ir grēks  
Grēks ir neradošs /postošs stāvoklis .
 
 
svilpitis astitis
03 Janvāris 2016 @ 21:44
 
es uzzināju, ka nav vajadzības atsacīties no jebkā, izņemot ciešanas.
 
 
svilpitis astitis
03 Janvāris 2016 @ 21:22
lūk tā  
par Lsd :D
. "Karloss Kastaneda apraksta, kā runājis ar suni, un tas viņam licies apbrīnojami saprātīgs, Kastaneda esot bijis pagodināts, ka suns ļāvis viņam ar to spēlēties, viss esot beidzies ar to, ka viņi – Kastaneda un suns, pilnīgā laimē un saskaņā čurājuši viens otram virsū, acīmredzot atrazdami šajā nodarbē kādu dziļāku, no citiem slēptu kosmisku jēgu. Cita pieredze stāsta, ka cilvēks guvis visaptverošu informāciju no apkārtnē augošajiem kaktusiem, kuri viņam tajā brīdī izskatījušies pēc pilnīgi normāliem „amigos”, tikai nez kāpēc zaļi."
 
 
svilpitis astitis
03 Janvāris 2016 @ 19:21
 
uzcepu cv... pirmo reizi mūžā...man nekad iepriekš nav bijusi vajadzība taisīt cv... es sevi ņemtu darbā... ir tīri vai ok
 
 
svilpitis astitis
01 Janvāris 2016 @ 01:31
 
īstenībā uznāca cilvēkmīlestība, viss taču nav tik traki... klausos blekmetālu un dotajā mirklī esmu viens pats, jūtos kā gados 18. svinētaji izgājuši skatīt salūtu un ir jau prom 1,5 stundas... es atteicos par cik esmu miera pīpi uzpīpējis un nedzeru alkoholus... keh cik baudāms laiciņš ar savu mūziciņu pārbijušiemies kaķiem...un pārdomām par ko nu darīt tālāk... viss liekas tik acumirklīgi vienkāršš un elementāri sasniedzams... arī ja tā ir ilūzija, tad pataisīt vajag to iluziju labu.... problēmas atrisināsies un atrisinās pašas, tā tak ir tikai pieredze, informācija...es to uzkrāju un apstrādāju un saglabāju... man nebūs citu cilvēku pieredze un citiem nebūs manējās...sajutos tik unikāls kaut kādā muļķīgā vienkāršība... ik visam šobrīd gribas piešķirt unikalitāti... sev, cituiem pasaulei, dualitātei, bleķim ko klausos, brieža gaļas mielastam, un mežezeram... viens un ar pārdomām par sevi.... kā jauno gadu sagaidīji, tā pavadīs... cerams ka ne viens un ar pārdomām, bet kā vesels viens ar vēl kādu teiksim līgaviņu, sociāli iederīgāks un matreāli nodrošinātāks un visādi citādi nedaudz labāks... laimīgu jums draugi, ienaidnieki un paziņas un visi pārējie jauno gadu
 
 
svilpitis astitis
31 Decembris 2015 @ 23:58
 
2016. stounā, pirmo reizi nealkoholiski, bet saostijies kaņepājus... laimīgu jauno gadu..
 
 
svilpitis astitis
30 Decembris 2015 @ 23:26
 
Es vairs nesaprotu, kā tikt galā ar realitāti. viss debīlākā sajūta, kad zini, ceļš ir vienmēr. un ne sūda to ceļu neredzi... bet čuijs ir, ka kaut kur tepat jau viņš ir... nahujam cilvēks ir tik ierobežots ar savām 5 maņām un izkropļoto realitāti. kāpēc es pats esmu tik ierobežots, aprobežots un netieku tam pāri, kāpēc man tur pat, jau tuvojoties 30 gadu slieksnim nav sajēgas, ko iesākt ar savu dzīvi, nahujam es tik daudz domāju un tik maz ko daru... nahujam man ir problēmas ar grādīgo patērēšanu, es viņus gan nepatērēju tagad vispār, bet kāpēc citiem var, man nevar... kāpēc es gandrīz 30 gados uzvedos kā 15 gadīgs, nahujam es esmu tik emocionāls, kas pa sindromu, kas par sūdus saturošu realitāti... kas par pieredzi, kas par karmu, kas tas vispar ir ? kā dzīvot, kā... nu kā mācēt, tā palēnām, tā lēnprātīgi, tā čakli un labi, kā ??? kā to darīt tā piepildīti, jauki labumu nesoši, gaismu radoši... tumsā sapisnies
 
 
svilpitis astitis
30 Decembris 2015 @ 21:35
 
nu jaunais gads sanāks kā jau parasti...nikāds... pagājušo gad sanāca strādāt... šogad ar laikam tāda pašvaka tā svinēšana... nav pat īsti pat kam ieķerties astē... bet nafig... pat varetu vienkārši viņu nogulēt... krākt
 
 
svilpitis astitis
21 Decembris 2015 @ 11:21
2015  
Es hujeju no pasaules, es sāku nesaprast, vai arī apbrīnot, vai drīzāk brīnīties kas man apkārt notiek, tajā skaitā tātad ar mani, jo tā apkārtējā pasaule taču ir manējā pasaule, manējā pasaule tātad tas esmu es. Es reizēm īsti arī nesaprotu, ar mani nav kaut kas kārtībā, vai ar to kas notiek man apkārt. bet vispār jau šķiet, ka ar abiem. Uzzinu ka kautkāds attāls (gan diezgan nenozīmīgs man dzīvē) paziņa nu sevi beidzot ir apzinājies, kā transeksuāli un nu posto feisbukā bildes, kā ir kleitās tērpies, itkā pohuj. Tad divi paziņas iekš 2015 aiziet bojā, abi ar sirdi vienam pie vainas šmiga otram es domāju ka gadiem vitamīns lietotais pie vainas. šajā gadā vēl nepaspēju beigt dzert un atbrīvoties no parādiem, to nu noteikti izdarīšu nākamgad. es ļoti uz to ceru jo dzeršana liek manam attīstības mehānismam bremzēt pamatīgi, 2015 apguvu jaunu profesiju. 2015 bija vienas nopietnas, mokošas attiecības, kas līdz šim nav beigušās tik ļoti cik es gribētu lai viņas būtu beigušās... daudz garīgie meklējumi, un gribētos domāt atradumi... bet ceru ka nākamais gads bus savādāks, gan labāks smaidīgāks un interesantāks
 
 
svilpitis astitis
14 Decembris 2015 @ 21:48
 
nu pakaļā
 
 
svilpitis astitis
14 Decembris 2015 @ 14:11
 
esmu uzsēdies mūzikas novirzienam "Witch House", laikam tā pareizi sauc, ja godīgi par tāda muzikālā žanra eksistenci man nebija ne mazākās nojausmas... bet nu man ir ko klausīties, nu man ir ko petīt...riktīga narkotika manai dzirdei... https://www.youtube.com/watch?v=rOcfyc5ewjQ
 
 
svilpitis astitis
11 Decembris 2015 @ 01:14
 
kaķis nokaitināja ..iesledzu toletē... domāju uz pusstundu... lai saprot ... bāc man jau viņa žēl