svilpitis astitis
23 Aprīlis 2016 @ 10:45
 
ciest nevaru, kad cilvēki ilgi guļ, un man jāgaida, kamēr viņi pamodīsies....
 
 
svilpitis astitis
13 Marts 2016 @ 19:49
 
šitas vīkends kautkāds psihoaktīvs... Nevar saprast kas ar mani notiek... Piektdien man no paša rīta bija nenormāla enerģija, nenormāla hiperaktivitāte, darbā burtiski lidoju, garastāvoklis labs un nekas nelikās neiespējami, strādāju pa trijiem. Pēc darba devos uz Ogri un montēju bijušajai skapi kopā līdz 2:00 naktī... no rīta 7:30 biju augšā un nevārēju vairs iemigt, tad man sākās kaut kādas trauksmes un nervozitātes, domāju savā galvā visdažādāko huijņu...ap 15:00 uzpīpēju, domāju aizmigšu vaarbūt, ne sūda... smadzenēs pilnīgas samazgas.. šodien izgulējos un mani aizvilka atkal uz mežu cept cūku un vārīt tēju ķipītī tēju... tad atlaida... miers pietrūkst... un ne tādā burtiskā nozīmē miers, bet dvēseles miers... dinamika jau man patīk... bet es līdzsvaru nevaru noķert
 
 
svilpitis astitis
06 Marts 2016 @ 10:04
 
Vegāni man liek justies slikti, par to,ka man vēl garšo gaļa. Vakar otro vīkendu pēc kārtas cepu mežā gaļu, ķipītī vāriju asinzāli uz udžiņa. Un jutos meža ieskauts... Skanēja kaut kāds bleķis fonā no ķeļefona un sajutos tā kā gados 18 vai 19, kad blekmetālu klausījos ar ūbertrū pārliecību. Nekas jau nav mainijies, ja neskaita to ka iztrūkst alkoholi... un laikam par bleķi neko tik pat kā nezinu...ja neskaita "o šitas man patīk, skan labi" Vispār nekas nav mainījies. Darbs parādījies uz kuru neeju ar riebumu, biežāk esmu skaidrā prātā... un pa pazemi vien dzīvojos... vientuļš ķipa. es par to vientulību domāju, cik man tas tagad maz satrauc. Vrētu teikt nesatrauc nemaz. ja agrāk es kaut kā no vienām attiecībām pārlecu otrās, sastāstīju pilnas ausis ar sūdiem un dzīvoju ar to cilvēku lai nebūtu viens... Izlikdamies par "radošu ģēniju, nesaprastu brīvmālkslinieku". Tad tagad ik pa laikam tādus vienkārsi vēroju no malas... jo pašam man ir tik vienalga... agrāk man bija tik svarīgi kopar mani domā apkartējie, varēju uzlikt sev eņģeļa masku un taisīt sūdus bez apstāšanās un visur mācēju kaut kā sevi attaisnot...tad tagad man tas liekas tik nevajadzīgi, puse no lietām kuras man šķita svarīgas, vai kāds es gribēju izskatīties, kam līdzināties, ko sasniegt, tagad man liekas tāds maktens un liels sūds... jo nozīmes nav nekam, tikai tam kam tu to nozīmi piešķir... neteiktu ka es tagad nekam nesaskatu jēgu, bet laikam saskatu to jēgu bišķi vienkāršākās lietās. un par brīnumu viss arī notiek vieglāk
 
 
svilpitis astitis
28 Februāris 2016 @ 09:43
 
nu tā man ir tagad tricārs un jauns darbs. bail teikt šķiet, ka darbs patīk. pirmā nostrādātā nedēļa aiz muguras. un vakar bija tā kā pus darba diena bijušajai salīmētas tapetes... šodien laikam uz mežu cept gaļu.
 
 
svilpitis astitis
20 Februāris 2016 @ 12:55
 
Ето не я плохой - ето вы дохуя правилъные
 
 
svilpitis astitis
20 Februāris 2016 @ 09:38
 
Aizvakar biju... Jā- kārtot dokomentus jaunajam darbiņam, respektīvi arī Izgāju obligāto veselības pārbaudes lapu... Es vienmēr esmu domājis, ka man ar veselību ir vis daudz maz kārtībā, bet kā izrādās redze man ir nedaudz mīnusā, plaušās trokšņi un sirdī arī kaut kādi trokšņi, asinspiediens paugstināts. Dzeršana atmesta un esmu it kā patreiz saknē izsvītrojis to no savas ēdienkartes. Tagad sāku domāt, pīpēju es laikam ne vairāk ne mazāk, kā citi, bet par labu jau nenāk laikam, principā paciņa pa 2 dienām, stresa situācijās paciņa. Kafiju dzeru katru dienu, pārsvarā pietiek ar vienu reizi dienā no rīta. Tīri rituālu iemeslu dēļ man negribas atmest pīpēšanu, patīk. Kafija garšo. Tad sāku gūglēt, kas izraisa asinspiedienu augstu, Sapratu, ka dikti mīlu sāli,par to ko ēdu par to nedomāju, esmu izsalcis riju, kas priekšā nolikts. Vismaz svarā, gan es nepieņemos, vielmaiņa man ir tāda dikti ātra, par to resnie mani apskauž, jo nesaprot kur ēdiens paliek ko apēdu...Bet fāk nu nē... es saprotu, ka man pēc 5 dienām tricārs paliek, bet man gribētos domāt, ka man paliek tikai tricārs, nevis jau tricārs... vecs palieku vai...nu nē
 
 
svilpitis astitis
18 Februāris 2016 @ 21:55
 
jū hū. tiku darbā tur kur gribēju. dikti ir es priecīgs.
 
 
svilpitis astitis
14 Februāris 2016 @ 12:24
 
Viss ir teātris. es skatos teātri.
 
 
svilpitis astitis
09 Februāris 2016 @ 11:23
 
Labs novēlējums. "Atceries: Bišķi pofig. Un nekad netaisnojies" Veselīgi manu prāt.
 
 
svilpitis astitis
07 Februāris 2016 @ 23:01
 
Vajag katru dienu pastaigāties...cik vien bieži iespējams pastaigāties, daudz daudz daudz
 
 
svilpitis astitis
25 Janvāris 2016 @ 20:40
 
saukstēšanās... tumš gadalaiks un pretīgs atkusnis... atkusnis un puskrēsla...reizēm šķiet gribas tā raksturot savu dzīvi
 
 
svilpitis astitis
11 Janvāris 2016 @ 09:58
 
ahujeķ... es pamodos un man sāp kāja...pēda... un es kliboju...labi nekliboju... bet sāp pēda, grūti iet...man liekaas vecie dēmoni anesteolazogi klauvē pie durvīm, atkal ir kārtējais periods un nu jau laika slieksnis nedzerot, kam jāseko norāvienam, bet es stiprs nedzeru... nuu šausmas kā tā pasauee čakarē... kā var sāpēt kāja ja vienīgais ko pa nakti esmu darijis esmu gulējis... un vēl maani uzbonmbī no rīta kāds(a), ar kāda cita huijņām, kas manējās pastiprina... bet kā var sāpēt kāja no gulesanas
 
 
svilpitis astitis
10 Janvāris 2016 @ 20:38
 
Laikam īpaši tiešām nevajaga teikt nevienam par saviem nodomiem, es tagad saprotu, kāpēc ir tā, ja pasaki kādam, tad nepiepildās. Vienkārši, nez kāpec cilvēkiem patīk tavus centienus, ko panākt vai paveikt, izdarīt vai apņemties apcirpt jau saknē. Nē tu ne sūda nevari. Nē tas risinājums nekam neder. Nē tā neviens nedara... utt utjp... Un rezultātā Tu paklausi un pat nemēģini neko pasākt, jo tev jau visu gribēšana un ticība attiecīgajai lietai, mērķim, darbībai ir noskalota toletes podā. Un man ir tas debīlais raksturs, un stulbā "plašā emociju pasaule". Mani ir ļoti viegli nolikt... Nedrīkst runāt riņķī... nu nedrīkst
 
 
svilpitis astitis
10 Janvāris 2016 @ 00:56
 
Kā atšķirt "Gaisa Pilis" no Domu Spēka ???
 
 
svilpitis astitis
09 Janvāris 2016 @ 15:41
 
tas uz aukstumu laikam... šodien nebeidzami Nirvanīgs noskaņojums...
 
 
Mūzika: Nirvana
 
 
svilpitis astitis
04 Janvāris 2016 @ 03:59
 
tikko skaipā runāju ar draugu un bijušu paudeles brāli. ļoti dīvaina sajūta, kad pats esi izslēdzis alkohola saturu no ēdienkartes, un čalis stipri sabēdājies tev stāsta savas mīlas mokas, dzerdams visīti, malku pec malka... pat nesakārojās, sāku aizmirst/tas labi... uztic tev bēdu, jo redz mani uzskatot par attiecību ekspertu. ha ha ha attiecību ekspertu...es taču neko nespaprotu no attiecībām, es esmu viņas visas diezgan normāli un profesionāli savā dzīvē izčakarējis... bet saruna bija interesanta.... viņš ir vienīgais pudeles brālis kuru nepamestu nelaimē..(tas kas bija otrs, jau paspēja nomirt...) ...diemžēl sagrāvu viņa ilūzijas jo nespēju dot nekādu padomu... bet tā pat ticu, ka galā tiks, viņš bija pudeles brālis bet nebija alkoholiķis... prasīja, kā es vērtēju attiecības kopumā... nu un kā tad es viņas vērtēju... " abiem jābūt klikšķim tas ir sākums, jābūt fiziskajai saderībai tas būtu tikai loģiski, vienam vajag otram nē- tas nekam neder, jāpapildina vienam otru" tādi elementāri ieteikumi... Bet ko tad sagaidu es pats, ko varu dot... Esmu brīvs un kārtoju savu pasauli...doma ka gads kā minimums ir periods kad gluži vienkārši es nevienai tāds kāds esmu, nervu kamols, finansiāli nestabils nebūšu vajadzīgs... bet tīri hipotētiski... ko es sagaidītu no attiecībām ja uzrastos kaut kāda nebūt supersieviete, īstā vienīgā...fāk nezinu, man būtu tiesības ko pieprasīt, ko gaidīt no cilvēka... labi..nu tad tīri hipotētiski... Kopīgas intereses drošvien būtu tas iemesls, kāpēc es komunicēju tuvāk ar šo personu, nekā ierindas cilvēku manā dzīves ceļā, loģiski diezgan. Bet kas tad būtu tas ideālais variants.. nu tas ir tad kad mani laikam pieņemtu ar to visu bagāžu, sūdiem un draņķem tāds kāds esmu un pateiktu "vecīt bāc es redzu kādai ellei tu ej cauri. tas nav viegli, paklau uztin smēķi, es uzvārīšu tēju un davai papļāpājam tā no sirds"... jā un protams, ka man jāpatīk, man jāpatīk tajā cilvēkā visam, man jāgrib ziedoties, tur tā fucking lieta, man patīk ziedoties attiecību labā saņemot atpakaļ, manī nevalda nekāda beznosacijumu mīlestība, man gribas lai man ir labi ar cilvēku kuram ir labi ir man...grūtības vienmēr atrast līdzsvaru...
 
 
svilpitis astitis
04 Janvāris 2016 @ 00:01
uzzināju kas ir grēks  
Grēks ir neradošs /postošs stāvoklis .
 
 
svilpitis astitis
03 Janvāris 2016 @ 21:44
 
es uzzināju, ka nav vajadzības atsacīties no jebkā, izņemot ciešanas.
 
 
svilpitis astitis
03 Janvāris 2016 @ 21:22
lūk tā  
par Lsd :D
. "Karloss Kastaneda apraksta, kā runājis ar suni, un tas viņam licies apbrīnojami saprātīgs, Kastaneda esot bijis pagodināts, ka suns ļāvis viņam ar to spēlēties, viss esot beidzies ar to, ka viņi – Kastaneda un suns, pilnīgā laimē un saskaņā čurājuši viens otram virsū, acīmredzot atrazdami šajā nodarbē kādu dziļāku, no citiem slēptu kosmisku jēgu. Cita pieredze stāsta, ka cilvēks guvis visaptverošu informāciju no apkārtnē augošajiem kaktusiem, kuri viņam tajā brīdī izskatījušies pēc pilnīgi normāliem „amigos”, tikai nez kāpēc zaļi."
 
 
svilpitis astitis
03 Janvāris 2016 @ 19:21
 
uzcepu cv... pirmo reizi mūžā...man nekad iepriekš nav bijusi vajadzība taisīt cv... es sevi ņemtu darbā... ir tīri vai ok