Es vispār nesaptratu, kas notika. Divainākais ka besis ir bet tāds pretrunīgais besis. Nu ķipa, kā ir tā ir. Ko nu vairs. Atceros tikai foršio par parejo nedomāju. Nu impulsivs esmu, nu es dikti daudz butu rikojies savadak ja man butu iespejams laiku pagriest atpakaļ, bet tā tak ir visiem, daudzi mēs tā gribētu, pavērt lapusi atpakaļ un izdarīt korekciju. Es nezinu binbāt griba, izmisums pagaisis, kaut kā patreiz veselais saprāts runā... Bet es novēlu esiet dzīvē iecietīģāki pret citu kļūdām un par kripatiņu saprotošāki,,, Es ar tā centīšos... redzat tos putnus galvā !!! tak padomājat kāpēc viņi viņam... /saskatat labo, jo cilveks pēc savas dabas nav ļauns, ne visi ir tik stipri kā viņi paši gribētu

jup es panacu to... mans milas objekts mani tagad niist... vieglak atteikties.. a smagi ta pat... forsi vai ne

Bijušajai visādu hujņu aizrakstīju, baigo sviestu, pats neticu tam ko sadrukāju.. Bet man automātiski, kās nāca to nopēru bez maz lapaspuses garumā. Un tagad domāju, kāpēc es visu to daru, kam man tas viss.... savādāk jau nevar no galvas dabūt ārā... bet tāds mirklīgs takā nomirinājums ... svaādāk kā mazs šunels jutos... vajadzēja vienreiz pateiekt visu

bļeģs es jūtos tik salauzts... nu neredzu ne sūda gaismas tajā tuneļgalā... man tā tas ir apriebies... tas uzdzen dusmas pašam uz sevi

slikti, slikti, slikti

sapnī redzēju bijušo militāras krāsas (nu komuflāžas pareizāk) apakšveļā

Black Metal Porn http://www.pornhub.com/view_video.php?viewkey=1233292949

baigā atklāsme tikko nāca virsū. Kas man rauj jumtu, ārprātīgi HoT liekas Viagu kauli. Neko nesaku par sievietēm ar apaļiem ģīmīšiem tās arī ir skaistas... bet teiksim vecā labā narkomāne-supermodele Keita Mosa- mmm. Iedomājies es pat par viņas pupiem vai dibenu nedomāju, man seksuāli liekas vaigu kauli,(kas to lai zin zemapziņā varbūt tas saistās ar orālo seksu ?)

Fāk mans skaistuma etalons ir nedaudz kuces. Vispār visur etalons ir kuces, nu nedaudz, ne riktīgas, bet man patīk ka man pretī runā, strikti norāda savu viedokli.. man tomēr patīk izjust sievietes kucīgo pusi, jo ir vērts, tad tu jūti un redzi par ko ir vērts cīnīties, ka ir ko sargāt, pavisam ne kucīgās tad beigās ir gluži vai garlaicīgas. Un gultā, tas atmaksajas tieši nedaudz kucīgās dzīvē ir vislabākās un nekoncervatīvākās guļampriekos, un beigu beigās abi laimīgi. Es kucismu attiecinu uz nedaudz strauju dabu Esmu tomer tipisks zivs ar pielāgošanās spējām, tās sievietes, kuras man devušas pilniģu rīcības brīvību ļoti labi zin kādas sekas ir. Man tomēr ir tīri psiholoģiski jāzin, nē sievietei vajag ierādīt man savu vietu, es nedomāju kājslauķu gadījumus, bet es domāju sistēmu: "Ja tu tā turpināsi, es aiziešu un mani drātēs kāds cits un labāk" Es domāju tā man vajag zināt, ka man ir dārgums, kuru papist (istais vārds) nevajaga, vajaga. Tātad man ir jābūt nelielai trauksmei. Tas vel robežojas ar to ka esmu privātīpašniecisks it kā, bet to nu jāprasa manām ex, laikam jau man tas ipšnieciskums ir normas robežās,tāds meinstrīm parastais. man vajag gribēt cilvēku un tas laikam parastakais un vienkāršākais nosacījums, ja es gribu lidz galam, tad laikam tā arī Ir, ne es taisu sūdus, ne es vāru mēslus. Un ja jūtu ka tas ir abpusēji, tad kāzas vien atliek un uz mežu prom


Gaidu savu ideālo dabas dūdu ar ko iet mežā kliegt, pīpēt zaļo, iest lsd vienreiz mūžā, ceeļot, smieties, raudāt, nevis lai man brauc virsū par manām problēmām bet saprot, sapņot, plikiem skriet pa naksnīgu Rīgu (es tā esmu darījis- Jugla ar vienu jauku dāmu pliki apskrējām hruščofkai apkart, bez noteikta iemesla-tapec ka patika mulkoties un smieties) ... visu, visu visu... gribu man vajag... man vajag baskājainu lēdiju izpurušiem matiem... zaļu, zaļu, zaļu... var arī zaļo komplektā

Fāk... Es tiko sazvanijos ar Violetu. un ir iekšējs tauriņš, no balstiņas vien. kā var štā dzīvē tādu Lovi uzcept. Vi vai vai svilp... Tu sevi moki

noskatijos porņuku, un tas mani vēl vairāk satracināja .... no sistēmas.... man tā nav... man tā gribas

un galvenās mans gruzīšanās sekas ir tās... ka es pat nevaru paskatīties uz savas bijušās profila bildi draugos... es nezinu man blje ne ar vienu ta nav bijis... es paskatos un man pretigi paliek no domas, ka vinaij kads pieskarsies cits, tas augimiņš, smalkais trauslais, maigais ķermenis... bļeģ man no tā šibers veras ciet. Es nahuj ķipa esmu palaidis, vairs personiski nerakstu tur blje piedod, atvaino, es tevi milu un vel visādu čupu zvērastu ko ari būtu gatavs pildīt, bet iekšā manī sēž ts viss Es fucking nevaru no prāta izpist to visu... esmu viens, tas ar fakts, varbūt tāpēc. man pietrūkst kaut random sievietes, ar ko uztaisīt čupu uzkodu, litru tējas ieritināties zem segas skatities muļķīgu random komēdiju, pietrūkst ko čubināt...
zaibal es mileju to Violetu nahuj. nelaime tāda, bļeģ kurš vēl vecis viņu šitā aptekās. nahuj zaibal, ko tām sievietēm vajaga, bļeģ nu ko.
Vai ari ko man darīt lai aizmirstu, alkohols nelīdz, sports ne tik, cita sieva derētu, kur blje, man tagad prasibu skils ahujenais, ielāpi neskaitās pišamobjektuus man atrast nav problēmas, bet tā ir tikai tā'da cūkošanās, man vajag bac radošu, piselīgu, saimniecisku, ar suņa uzticību, un pohuj Kādu īstenībā... Rakstura īpašības pieslīpējās... man vajaga tos fluīdus un brīvības izjūtu sievietes priekšā, kad es varu savu patiesum atklāt tādu kāds viņš ir...


nu blje es cista tak biju iemilejies....nu zaibala... atnaca un aizgaja.. tā vienkārši, neko nepaskaidrojot.... bļeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee

loop normāls čalis, netīšām iznāca iepazīt.... atpzina mani momentāl, par to gan nobrinēeeeeeeeeeeejos..... es gan savu iespaidu, kā parasti atstāju... vakr baigie melnie uznāca... kaimiņi kapāja... es aizpisu uz skābeni pie estrika un maijas iebumbāt, patusāt... dažus lohus satiku un dažus ne tik lohus... nezinu vai šinī gadījumā teikšu ka nevajdzēja iet... jo bija vērts no vienas puses... bet no otras puses nebija verts... kautkā man garīgi, iekšēji vērts tusonis

melnie nāk virsū...

Šodien visu darīdams ar lēnu prātu diezgan daudz izdarīju, man nav vairs kur īsti steigties. Aizgāju nedaudz parunāju, par parādiem, lēnā garā sakārtosies arī tie. Uzkopu sevi, sakopu apkāt sev vidi. Uztaisīju sēņu risotto, pilnvērtīgi paēdu. Parunāju ar cilvēku, kas man vēl arvien svarīgs nevis ar kaut kādu nervozitāti, bet visu kā ir un ar pilnu godīgumu nevis pārsteidzīgiem spļāvieniem ģīmī. Izmetu visus dekoratīvos elementus - tukšās vīna pudeles, kā žestu sev, ka tagad man nav laika tādām lietām un man to nevajaga. Saprasdams, ka man diena vēl brīva, uzkāpu uz velosipēda aizmīties līdz mežaparkam mammu apciemot. Es iestājoties pavasarim, tālāk par centru nebiju bijis. Minoties jau vien sākoties meža kapiem, sajutu to smaršu, pavasara smaržu, kaut Rīga, tomēr viss zaļš un tā smarža, kas ir pēc lietus. Forši vienvārdusakot. Mežaparkā šis tas mainījies, šis tas nē. Sencīts, kā parasti neko savā dzīvē nav sapratis, turpina iet uz galu. Mamma, kā parasti uztur to lamzaku, man vēl cigaretes šis paprasīja. Māti gaidot, padarbojos pa dārzu, es jau biju tas entuziasts tagad nedaudz manāmi aizlaists, nekas vasara gara, gan jau es braukšu biežāk apciemot māti. Jau šādas, tādas idejas pāris minīremontiņiem un saimnieciskiem darbimiem iešāvās prātā. Izdzēru kafiju, pārrunājām dzīvi protams neizbēgami paklačojāmies un apprunājām nedaudz radus, vēl paņēmu krāsas atlikumu no savas istabas remonta, lai upīšos kādu labmu atstātu, kaut toletē krāsu atsvaidzinātu un minos mājup pustumsā, Domādams kā dzīve tomēr kārtojas ja ne par ko īsti neiespringst, tikai pārvari sevi un mierīgā garā dari, kaut sīkumus. Un tāds dvēseles miers šovakar,naksnīga cigarete, kaķis blakus sēž un bauda silto nakti uz balkona klausīdamies pilsētas skaņās.

Paskatījos šodien patiesībai acīs un nemaz jau Tik sūdīgi nebija tajā Esamības virpulī

nu bet, nu ja vārdi jau ir tikai vārdi

Šovakar man paredzzēts pielikt mūli, un skatīties filmu, Pielikt mūli ar ceptiem kartupeļiem un zivju pirkstiņiem, pielikt mūli respektīvi ar gandrīz fastfūdu. Uzlikšu kādu random- dumju komēdiju un pielikšu mūli. Ja man sausais likums, tas nenozīmē ka nevar pielikt mūli :)

Es pats iespējams esmu visai neloģiska personā... Bet man šorīt itin viss šķiet neloģiski, Pārsālitais ēdiens, kaimiņi uzkopuši virtuvi, stundas miegs un nemaz tā neatrubos, kā arī pulkstens 11 00 es pipēju tikai otro cigareti šodien, un vispār kaut kas šodien nav kārtībā ar iersto dzīves ritmu, vai uz labu vai uz sliktu, tā teikt hā vē zē

Pārsāliju brokastis līdz nelabumam.. Nu Cik Var