svilpeens
26 Marts 2014 @ 17:47
 
ierīvējot padusēs "Old Spice", pārņem dalītas izjūtas... tātad bļāviens, kas tā par sērgu, es pat nebiju pamanījies kā tas spaisiņš izplatījies... panorāma sižetu, sižeti... 15 gadnieki mirst... vēl kādus gadus 7 šķiet atpakaļ atceros vecrīgā tādu baigo ūķi kā "up in smoke" vecrīgā, kur šitas mantas tirzniecība gāja uz velna paraušanu a tur ne tik to vien varēja dabūt, ik pa laikam dreifēja viens dredainais kas parasto marihuānu arī pārdeva... aliņš man šķiet 70 santīmi maksāja, parsvarā bija pilns ar utainiem hipijiem un krievu matainajiem (nu tiem kas tunelī spēlē)... un "alternatīvajiem" narkomaniem ( nevis tie kas pēc cietumniekiem, bet tie kam ir ģitāra un Cojs patīk)... Nu ko var ņemties, lai tak pīpē, lai tak pērk... normāls ceļš uz dabisko atlasi... heh vēl kas sanāk ka tagad parastā vecā labā gadža ir tāds kā buržuju dūms, ekskluzīvs :D

Ei kas man daļas gar narkotikām... bet es nezinu... manā paziņu lokā ir ne mazums cilvēki bijuši atkarīgie no narkotikam, tikai man nezin kāpēc spaisa pīpētājs ar marihuānas smēķētāju, šķiet tāds pats salidzinājums kā dzert odeklonu vai dārgu šņabi :D (nēsmu dzēris odeklonu, vismaz skaidrā :D)
 
 
svilpeens
22 Marts 2014 @ 22:43
Izbrīnīts  
Jāsaka pirmo reizi ja, tā pavisam godīgi mēģināju meditēt. Un man pavisam tā nopietni arī sanāca, esmu pārsteigts par rezultātiem pat. Centienos nelietot alkoholu, jāliek kaut kas vietā. Un saproti es tagad, ja ne gluži apjucis, tad esmu izbrīnīts un priecīgs pa centieniem. Man gluži vienkārši bez jebkādiem blakuselementiem, centieniem ēst kādas zāles vai ko uzpīpēt. Vienkārši palika vieglāk, izmestas negatīvās domas, prāts tā, kā skaidrāks nu nedomāju visādas drazas. Ar ko man pēdējā laikā piebāsta galva. Un kur nu vēl paša prāts nav īsti sakārtots un pilna pakaļa ar problēmām. Vienkārši es nevarēju izturēt galvassāpes darbā un rūgto nicinājumu pret sevi un lietām kuras man jāsakārto, cilvēkiem kuriem sakritis uz nerviem un sāpinājis, bet tas nenotiek tik ātri un momentāli, kā gribētos. Es literatūru protams esmu lasijis par to daudz un dikti, un dažādu. Bēt vienkārši tā pat vien, viens pats darbā sēdēdams nevarēju vienk izturēt gribejās zemes spert gaisā un tā tālāk, ir tas ka viss un visi riebjas, paņēmu ieslēdu kautkādu tur "Incredibly Relaxing Meditation Music" un sāku palēnām mest domas no galvas laukā, nomierinājos un man likās ka es to esmu darījis kādas 10 minūtes, nu maksimums 15 bet pagājusi bija gandrīz stunda un tagad ne man galva sāp, ne gribas kādu nicināt un ir salīdzinoši gaišas domas par manu nākotni. Tā teikt es laikam kādu čakru atvēru sev, vai kā to dēvēt :)
 
 
Garastāvoklis:: jaukiņš
Mūzika: stundu kaut kādi jauki putni
 
 
svilpeens
11 Marts 2014 @ 00:02
Redz kur mazs video rulītis par to kā uztaisīt šņabi  
http://youtu.be/SeAZNz0av6M noteikti kādreiz pamēģināšu
 
 
svilpeens
13 Janvāris 2014 @ 20:18
 
Nenormāls nogurums no pastāvīgā NEKĀ. Ir pat doma emigrēties no šīs pavalsts uz kādu laiku. Man ir viss TIK nesakārtots. Un mainīt neko nav enerģijas. Un nav arī redzējums kā. Pastāvīgi prasu visumam atbildes. Bet viss saiet dēlī. Jo vienkārši, man visu gluži labi padodas salaist dēlī. Esmu dēlī salaišanas eksperts.
Esmu piekusis. vēēh kā gribētos vienkārši kaut kur zem palmas dzert citrusaugļu dzērienu un sūkt kāsi. Un mans rižais brīnums man pītu frnaču bizi, tad mēs ietu peldēties jūrā un mīlētos pludmalē, ēstu kaut kādas ugunskurā ceptas jūras veltes... Man ir iekritušas acis un ļīķbāla seja no bezmiega un viss ir apnicis, apnikusi elle, apnicis stress apnikusi askēze, un pat cigarete šķiet pretīga... Esmu sailgojies pēc paradīzes... Kaut vienreiz tagad
 
 
svilpeens
05 Janvāris 2014 @ 23:44
 
Svilpeens cieši apņēmies kuro reizi jau nedzert... bet nu tātad... dzeršana = vienkārši izlaidība + nav ko darīt, Bezdarbība. Man ir BAIGIE PLĀNI. BĀĀĀIGIE. Tagad bezdarbībai nav laika, jo es tagad esmu kā uz adatām, mēģinu visu savu enerģiju koncentrēt, lai sāktos labāka dzīvīte, Darboties griba Baigākā. Bet ko un kā neteikšu, muti pavirināšu, nepiepildīsies :)
 
 
svilpeens
20 Decembris 2013 @ 21:35
 
Materiālisms
 
 
Mūzika: Kubera Money Mantra
 
 
svilpeens
01 Decembris 2013 @ 03:19
 
daudz, daudz pašaanalīzes. tēja un cepumi. cigaretes. viltīga huijņa netīšām. ar rižajiem viss skaisti viskaistāk un pasulē labākā abpusējā audzināšana, kas man bijusi. un tad vel sev jaunas Pašapziņas veidošana... Bļē un jā domās atkratos no cilvēkiem, kuriem nav vietas manā nākotnē... atā atā.. meļi un divkoši ;) Apzinīguma ieprogramēšana...lai varētu šļūkt un neuzplēst bikses... Lābrīt jaunā pasaule :)
 
 
Garastāvoklis:: Ielāpu evolūcija
Mūzika: mortiis
 
 
svilpeens
26 Oktobris 2013 @ 02:03
 
Es esmu kosmoss, tātad ja es lūdzu kosmosam palīdzību tātad lūdzu palīdzību sev. Un tas ir loģiski ka kosmoss Esmu es ja ? nu kā !!!! mēs pa lielam sastāvam no atomiem ja...nu atomi sastāv no veļ visādām figņām, kas sastāv vēl no visādām figņu figņām...kas savukārt atkal sastāv no kautkā, kas beigu beigās sastāv pats no sevis... a kapēc ??? kāda mārutka pēc... kam tas viss vajadzīgs...kā to saprast pats no sevis... ā jā kaut kur dzirdēju mēs esam frekfence vai gaisma... karoč matērijas pikucis... Vai enerģija koncentrēta diezgan blīvā pļekā... nu palielam tātad manī nāk visādi mēsli no kosmosa, un es tikai uztveru to ko nevajag ??? ķipa čau radiovilni mani saus švilpe... kā sauc tevi mans rādiovilni... nu bļe kapēc es esmu tik ierobežotā vidē... ķipa uztveru visādu figņu, tikai ne reāli to kas manu ziņkāri un ikdienas vēlmes apmierinātu... Es saprotu tā, ja ka pa Dievu mēs saucam vienotu apziņu ???... Man tā vienotā apziņa izskatās pēc milzīga plastalīna pikuča no kuras tad es esmu atdalīts un ķipa man ir(tā pat kā jebkurai citai lietai ko redzu un dzirdu un jūtu uz šīs pasaules)loma šās pasaules materealizācijai un esmu piesiets ar kaut kādu draņķa diegu pie tā lielā pikuča... bet ķipa esmu ierobežots, ķipa vienots bet ierobežots....ui bļeģ Piekdienas neintelektuālisms


Vopšim es te tiko auzās iebraucu...
 
 
svilpeens
17 Oktobris 2013 @ 20:33
 
manu pasauli tikko apmeta kājām gaisā. esmu apjukuma pilns. izdarot attiecīgus soļus, mana dzīve mainītos par 180 grādiem. nav absolūtas nojausmas, kā tagad veidot savu dzīvi.
 
 
svilpeens
13 Oktobris 2013 @ 21:27
 
Ķirzaku žīdi
 
 
svilpeens
05 Oktobris 2013 @ 14:57
 
Šodien man gribas : Nakti, ugunskuru kādā lauku īpašumā, blakus mīļu cilvēku, cigaretes un zāļu un zālīšu tējas un dūmus,un ambienti nedaudz elektroniski, industriālas arī etnogrāfiskas skaņas un trokšņus, pirti un dabu un vispār.. un vispār un vispār... Es mīlu Rudeni, kad nav tik auksti lai nosaltu un nav tik slapjš, lai samirktu, mīlu vēju sējā un siltus džemperus aukstā laikā, gribu uz mežu pie priedēm un sēnēm un putniem un vāverēm, un ežiem un kukaiņiem un vēl neaizsalušiem strautiem un upītēm.. gribu sūnās
Tags:
 
 
Garastāvoklis:: dabīgais
Mūzika: Scripta Sensus - Entity, Breather And Death
 
 
svilpeens
27 Septembris 2013 @ 23:45
 
Ieraudziju ka vienu visvairāk samaitāto bijušo ir sabildejis pazistams knipsētājs, dusma parāva, tak ne jau uz fotogrāfu uz to bijušo, atmiņā pavīdēja visādas ainas un parāva niknumiņš, pat nezinu par ko, jo visādi citādi man tak iet labi, man tak tagad ir mana rižā tuneļotā meitene par kuru esmu starojošs un priecīgs, un esmu pateicīgs kosmosam ka man viņa dota... bet kā ieraudziju tās bildes, kaut kā sajutos nikns, ne uz vienu no ex nekad nēsmu ilgi turējis ļaunu prātu, jo pats nēsmu bijis svētulis. Bet šitā man lauž smadzenes. Es ne velna un nekad negribētu neko atkārtot un lai tak cilvēks dzīvo svēti savu dzīvi. Bet kautkas man mieru nedeva, ķipa kā paskatijos uz fotogrāfijām, tā sajutu tādu kā sūdīgu enerģētiku. Velns zin kāpēc.Moš toreiz nohipnotizeja, piebūra (es tagad protams ka muļķības runāju)nezinu bet atceros tik to ka biju kā apmāts,apdullis. Vispār tapēc kaut kā pavisam godīgi esmu pateicigs liktenim ka mūsu ceļi vairs nekrustojas. Toreiz gan tā nedomāju...
 
 
svilpeens
23 Septembris 2013 @ 19:21
 
Kad mans rižais brīnums dusmojās, es sajūtu baigo spēku, tai sievietei ir baigā enerģija. :) Protams ja ne uz manīm tās dusmas vērstas... Baigi fascinē redzēt tās sievietes iekšējo spēku... afigeķ... Abbrīnoju, tā pat vien ne par ko.. Par kvēlojošām acīm un iekšēju spēku.
 
 
svilpeens
15 Septembris 2013 @ 10:07
 
keh... atvaļinājums beidzies...Un sen nēsmu neko sen rakstijis šeit. Esmu pārvācies tik tuvu centram, ka vairāk nevar, 2 minūšu gājienā no Stacijas.Vismaz beidzot ārpus komunālajiem apartamentiem. Dzīvoju kopā ar savu "Rižo brīnumu" :) , kura mani vaktē, mīļo un audzina-Ciets cilvēks, bet tuvs, diviem kaķiem-Pūku un Kati, un diviem jaukiem kaimiņiem. Dzīve turpinās. Man ir lūpā nagla, spontāni izdomāju atļaut sevi sadurt (nu protams cilvēkam, kas to dara profesionāli) , domādams otrā pusē tādu pašu naglu dzīt ar laiku. Savācis un izdzinis no sevis dēmonus arī esmu uzspējis, uztaisijis (uzlabojis) krēslu. Radošā dzirksts parādijusies. Vide kvalitatīvāka, cerēsim dzīve arī būs kvalitatīvāka. Varbūt beidzot sāku pieaugt, cenšos sekot līdzi domām. Bet no otras puses, sākas kaut kāds otrs pusaudža vecums, gribu dredus, pirsingus, tetuvējumus un ir sapnis par braucamo ar motoru un diviem riteņiem. Vispār mana dzīve ir sagriezusies kājām gaisā.
 
 
svilpeens
06 Augusts 2013 @ 21:28
 
man ir mīļākā iesauka no sievietes ever - Sivēns :)
 
 
svilpeens
29 Jūlijs 2013 @ 16:53
 
biju mežaparkā, mammai nokrāsoju vannasistabas skapīšus, savedu uz mājām tabakas lapas, sējas kaņepes kušķus un dzīvības koku zarus smaržai... ko daru ar tabāču man ir interesanta sistēma, pati par sevi viņa diezko garšīga nav, bet es atjaucu ar ar aromātisko čoisu un man smēķiem izmaksas pa 50 procentiem lētāk... ehhh laikam biežāk braukšu ciemos kādu dārza darbu apdarīt uz mežiku... vēl vīkendā pirmo reizi veicu marinēšanas darbus... vispār šķiet izdevās tīri labi...


ā jā mums ir kaķēns timijs vai kūka var saukt kā grib
 
 
svilpeens
22 Jūlijs 2013 @ 05:25
Labrīt  
Nodaļas vadītājs svētdienas naktī izdomājis printerus taisīt, huj zin ko viņš tur tagad dara... bļe man miegs pa visiem galiem nāk ārā, ritms jau tā man sapists, Bļe viņš vel ir te,,, pēc pusstundas nāk psihā, haotiskā apkopēja un nu man vairs nav cerība pat uz stundu atlūst... Svēdienas naktī prnterus činīt, kas viņam galīgi mājās nav ko darīt.... Vispār tādām vajadzībām mums meistarus sauc...postapoliptiskas halucinācijas sāk rādīties.parasti darbā atlaistiesuz 1,5 stundu man pietiek, lai kaut cik savāktos.... mājās aiziešu, pat brokastis neēdīšu ierīšu kādu antidepresantu miegam un līdīšu migā... it kā kafiju ierāvu cigareti uzpīpēju... bet organisms un smadzenes-jo ipaši ,galigi neklausa, vel 3 stundas un būšu zem segas walhallā...
 
 
svilpeens
22 Jūlijs 2013 @ 00:31
 
tās mūzas ir tik dažādas, tā ir sasodīti laba sajūta ka nevari atrauties no darāmā un atskaties un saproti bac vecais tāda kvalitāte tev nekad nav bijusi, caur pērieniem un cepieniem pašam no sevis viss... fāk un gribas vēl un tagad neatkarīgi vai pēctam patiks vai nepatiks es to daru ar tādu prieku un entuziasmu, idejas nāk pašas un tiek momentāli vizuāli realizētas... liekas tik forši ka nekas nav akadēmisks, nav mācits bliez tik dvēseli laukā, naktīs kafijas bura un smēķupaka... darbā arī līdz vēlai naktij zīmulis rokā, un sākas lomkas vai besis kad netieku kaut dienu vai papindzelēties vai pakrāsoties... var but tapec ka mana patreizeja dzivesbiedre paradija raksturu un es aiz laimes uzssprāgu ka ar mani neviens neauklesies ,kas to lai zin varbut ta vajaga... es nezinu vai vinja ta muza, vispar no malas mepateiksi ka draudzejamies ka masa ar brali lietiski dalam pipejamo, ēdamo, gultas vietu un seksuālas prasibas un tas miljums un apskavieni ar nekur nepaliek, dzert man vinja neaizliedz bet redz tagad vairak pa trim alinjiem neprasas, tas kas aizliedza zupoju uz velna parausanu. zin laikam man tads militars respekts... bet ja kur es paliku...par radošumu pizdēc dienu un nakti.. un ir pat noteikts mērķis tobiš sērija tematikai kas jastaisa...idejas ģenerējas un es neinu tas ir kas dievišķš tāds takā sava es otra atrašana... ja man atnjemtu papiru un rakstamo zimetu ar suudiem.. kaut kur jau sito biju dzirdejis... bet lieta tada ka man ir tik labi, man ta patik tas prata aiznjemtais bet taja pat laika sistematiski sakartotais stavoklis... haosu negribetos...atkal
 
 
svilpeens
21 Jūlijs 2013 @ 18:25
 
Manā dzīvē ir iestājies miers, nē drīzāk gan (pa)miers. Nelietoju alkoholus vispār. nu gandrīz vispār. Man ir vājībba uz aukstu medalu, karstā laikā ne lielākos daudzumos kā 3 kausiņi maksimums. un arī tad ir labi ja vienreiz nedēļā, var arī vispār iztikt.var ieštopēt saldējumu un tas pats vien sanāk. Man ir brīnišķīga dzīvesbiedrene, bet pat nezinu kā mūsu savienību nodēvēt "mīļums ar aprēķinu" ESMU TOTĀLI UN ĀRPRĀTĪGI ATSĀCIS ZĪMĒT... nāk ārā ar tādu produktivitāti un manu prāt ar jaunu kvalitāti ka vai galva griežas. Mūsmājās ir jauna dzīvibiņa, kaķēns :) Visus parakstitos trankvilizatorus un antidepresantus vairs neliteoju regulāri, reizēm pat aizmirstu. vienkārši atkal mani savā varā ir paņēmusi,ota, tuša, zīmulis, ogle vai pastelis, un cits jeb kas...cukoties ar materealu un radīt savu spoguli (putnus)ir interesanti. un tās idejas viena caursstrāvo otru un man pat reizēm smiekli uznāk par kādu īgnu garāmgājēju vai bēdu lāci... esmu ieracies dzīvē...laikam tā labāk to arī paskaidrot. Vēl jau ir kreditsaistibas, parādiņi, lidz augusta beigam miteklis jaatrod un jāturpina tik radīt lietas un lietiņas zimējumiņus, ķēpas un glezniņas vide kuru gribu un pasule pēc kā tiecos....
 
 
svilpeens
17 Jūlijs 2013 @ 19:58
 
Esmu atsācis zīmēt. Jauki. Vakaros un naktī man sastāda jauku kompāniju L. Jauki. Esmu mierīgs.Jauki. Es nelietoju alkoholus. Jauki. Man drīz atvaļinājums. Jauki. Pilna galva iedejām. Jauki. Cilvēki tie, kas pat nav cilvēcīgi tomēr ir cilvēki. Un tas ir jauki