urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieksstranger to youstranger to youstranger to youdindinx@gmail.comstranger to you2009-09-04T19:54:32Z2009-09-04T19:54:32Zurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3044942009-09-04T22:54:002009-09-04T22:54:002009-09-04T19:54:32Z2009-09-04T19:54:32ZMan nebija taisnība..urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3041802008-06-18T00:01:002008-06-18T00:01:002008-06-17T21:04:21Z2008-06-17T21:04:21ZTas nekas, ka čībiņas ir dubļainas un pēdas, un bikšu gali, un nedaudz arī uz vaiga.<br />Miegs nāk bišku mazāk un prieka ir (ne)daudz vairāk.<br /><br />Jums arī?jādara kaut kas citsurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3039482008-06-13T23:58:002008-06-13T23:58:002008-06-13T21:02:06Z2008-06-13T21:02:06ZMēģināja mani pārliecināt, ka es izšķiežu savu jaunību. Lai gan citreiz mamma ir tāda jauka, šoreiz nebija citreiz.<br />Nesaprotu, vai tagad ir jāraud, vai kaut kas cits jādara.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3038232008-06-10T06:58:002008-06-10T06:58:002008-06-10T03:59:16Z2008-06-10T03:59:16Zagri rīti, agri rīti, mirkļi un atmiņas, kas pieder tikai man.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3034062008-06-08T20:28:002008-06-08T20:28:002008-06-08T17:29:42Z2008-06-08T17:29:42ZLai smidzina mazs Nivea lietutiņš vienmērīgās piciņās. To šobrīd vēlas viss ķermenis, labā puse nedaudz vairāk.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3033392008-06-02T23:53:002008-06-02T23:53:002008-06-02T20:54:57Z2008-06-02T20:54:57Zparciņu gadalaiks. <br /><br />sazagusies bučas un narvesena cukuru.50 izrādesurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3030572008-05-30T23:16:002008-05-30T23:16:002008-05-30T20:19:15Z2008-05-30T20:19:15ZSpītējos līdz pēdējam, bet beigās pa asarai pār katru vaigu nevarēju apturēt.<br />Spogulim attaisnojos, ka zālē tomēr tak melleņu tumsa un šņuk pār applausiem nevar dzirdēt.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3027772008-05-25T22:33:002008-05-25T22:33:002008-05-25T19:35:31Z2008-05-25T19:35:31ZSaules un vēja izpluinīti, smaržīgi, viegli un vēsi palagi. <br />Miegs velk atvarā.<br /><br />Cenšos iepriekšprogrammēt sapņus.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3025212008-05-25T04:33:002008-05-25T04:33:002008-05-25T01:35:52Z2008-05-25T01:35:52ZLīdzjušana Eirovīzijai (nez kāpēc par Bosniju-Hercogovinu) un neprāta dejas čēbēkā. <br /><br />O, jā, es progresēju.<br /><br />/biju aizmirsusi rīta gaisu. Un gaismu.par ko?urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3022742008-05-20T15:52:002008-05-20T15:52:002008-05-20T13:10:04Z2008-05-20T13:10:04Z- Mēs vairs neslēpjamies aiz fiktīviem ieganstiem (kāzas, dzimšanas dienas, atvaļinājums). Šampanietis pusē desmitos ir vienkārši un jauki.<br /><br />- Animal Planet reizēm rāda tos cilvēkveidīgos (un ne tik ļoti) pērtiķēnus, kas viens otram pa galvu kašājas. Baloži dara to pašu = romantika dzīvokļmājas pagalma saulītē.<br /><br />- Divas stundas, un tu esi Vidzemes akmeņu jūrmalā. Trīs jauki vārdi un tev atnes biezpienmaizīti. Un ceriņi, ceriņi, ceriņi.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3019112008-05-16T11:29:002008-05-16T11:29:002008-05-16T08:31:07Z2008-05-16T08:31:07ZŠodienas vispersoniskākais jautājums: kāpēc es tev patīku?<br /><br />Jo iemīlēties ir viegli. Bliukš un dzirksteles pašķīst. Mati pa gaisu un basas kājas. Nevajag pamatojumus, nevajag izskaidrojumus.<br /><br />Patikšanai, turpretīm, vajag loģisku un pamatotu iemeslu. Racionalitāti. Analīzi. Un kaut ko pavisam, pavisam godīgu.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3016432008-05-14T15:44:002008-05-14T15:44:002008-05-14T12:43:06Z2008-05-14T12:43:06Zatnāc rīt atkal<br />atnāc rīt atkal<br /><br />aizķērāsurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3014362008-05-09T07:09:002008-05-09T07:09:002008-05-09T04:14:04Z2008-05-09T04:14:04ZDršk-bam pamodiens.<br />Zini, kā - kad tu miegojies un līpi un atver acis tikai tik daudz, lai ieskatītos telefona pulkstenī un tam seko 'dršk-bam' un 'oi-johaidī', 6:15 un tas nozīmē, ka tev ir tieši trīsarpus minūtes, lai aiznestos līdz dušai un ieslēgtos vannasistabā, lai tikai nedaudz sadusmotu nākamo rindā un iespētu saziepēties, izberzties, nogatavoties tieši laikā, lai baudītu brokastru putru pie ikrīta ziņu apskata.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3012452008-04-12T06:09:002008-04-12T06:09:002008-04-12T03:09:29Z2008-04-12T03:09:29Zsaules izslāpušieAtzīšanāsurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3009772008-04-11T00:48:002008-04-11T00:48:002009-09-04T19:00:06Z2009-09-04T19:00:06ZKad tu pārvāksies, tās būs beigas. Es varu mēģināt paskaidrot, bet negaidi pārāk lielu loģiku, lūdzu.<br />Kas es esmu? Kas es esmu tev? Meitene, kas reizi, divas nedēļā aizpilda tavu virtuves palodzi un dzer tavu kafiju. Tā pati, kas reizi divās nedēļās drīkst aizpildīt tavu gultu un nedalīt tevi ne ar vienu. Nē, es neskaitu laiku, bet hormonālās tabletes nesaudzīgi man atgādina par ne pārāk lietderīgo to izmantošanu. <br />Tu mani turi rāmī. Virtuves rāmī. Es eksistēju tikai tur. Un kad tu pārvāksies, tās būs beigas.<br />Es gribu, lai tev būtu vēlēšanās laist mani savā dzīvē. Lai tu gribētu mani paņemt līdz uz pasākumu (tas nekas, ka netieku). Lai tu gribētu, ka es redzu kā tev dāvina bambuku un kā atklāj galeriju ar tavām fotogrāfijām. Lai tu gribētu mani iepazīstināt ar saviem draugiem un ģimeni un ņemt mani uz Bolderāju un Lietuvu. Lai tu ietu un darītu, un būtu ar mani. Jebkur, izņemot savu virtuvi. Un lai tu gribētu to pašu no manis. <br />Tovakar, kad tu man pateici par pārvākšanos, es negāju mājās. Raudāt vilcienā būtu pārāk negodīgi, tāpēc es gāju runāties. Viņa man prasīja, kāpēc es to paciešu, ja reizēm ir tik grūti. Un es mēģināju izskaidrot ka citām reizēm, tajās reizēs, kad atrodas laiks, ir tik fantastiski, ka aizmirstas viss pārējais. Uz jautājumu, vai man pietiek, es, protams, atbildēju noliedzoši. Es teicu, ka es ceru, ka šis ‘reizēm’ kādreiz kļūs par ‘vienmēr’. Un viņa man mēģināja pierādīt, ka tā nenotiek, ka vienīgais ceļš prom no ‘reizēm’ ir uz ‘nekad’. <br />Es neticēju, protams, ka ne, līdz pat šodienai. Es stāvēju paplukušā, bet mājīgā divistabu dzīvoklī, kas tiek izīrēts, un nesapratu, ko es tur daru. Man gribējās kliegt un sev sist: kāpēc tu, muļķe, šobrīd esi te? Kāpēc apskati kaut ko, kur tev nebūs dzīvot, jo nebūs ar ko? Kāpēc tu sevi māni? Kā priekšā tu izliecies?<br />Es cietos un uzdevu pieklājīgos standartjautājumus par komunālajām izmaksām un kaimiņu attiecībām. Un es zināju, ka nekad tur nedzīvošu, un vismazāk jau – ar tevi. <br />Redzi, tas 6 minūšu attālums pusdienlaikā ir iedrošinoši un apsološi, un tas nes cerības. Tas ir viss, kas man no tevis ir. <br />Ja tu nākamnedēļ pārvāksies, tās būs beigas. Beigas man. <br /><br />p.s. Pasaki man, ka tas nav pa īstam. Atkārto vēl un vēl, ka tu gribi pazīt katru manu kvadrātcentimetru. Un es tev ticēšu.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3006972007-11-23T09:20:002007-11-23T09:20:002007-11-23T07:21:13Z2007-11-23T07:21:13ZA jūs arī pamanījāt, ka jaunajā, uzlabotajā Dienā tagad sēru vēstis un līdzjūtības iet zem virsraksta 'reklāma'?urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3005322007-10-22T20:59:002007-10-22T20:59:002007-10-22T18:07:55Z2007-10-22T18:07:55ZTieši cik niecīga ir iespēja, ka piecu dienu laikā uz galvas uzkritīs sapņu darbs, kurš <br /><br />padarīs eksistenci bezprātīgi skaistu, sajūsminošu un prieka pilnu, <br />nomierinās māti, kurai liekas, ka meita ir zaudējusi jelkādu sajēgu un nekad to neatgūs,<br />iepriecinās draugus, kuri nekad nepieradīs pie tā, ka mani var satikt vai nu septiņos no rīta, vai nu nekad,<br />radīs cerības un iespējas, un solījumus, un perspektīvu, un, un, un, un.<br /><br />Jā, es zinu, bet ļaujiet man pasapņot mazliet.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:3000472007-10-14T20:19:002007-10-14T20:19:002007-10-14T17:25:17Z2007-10-14T17:25:17ZEs viņu apsaucu kā 'neatšifrējamu'. <br /><br />Tas ir tā. Tu uz kādu skaties kamēr tas otrs kaut ko stāsta un tu neviļus samiedz acis, pieliec galvu, iespējams - pat piepacel kreiso uzaci, un kādā brīdī purinot galvu pavisam noteikti pārjautā. Ko?<br /><br />Es zinu, ka tieši tas mani piesaista. <br />Es zinu, ka visticamāk zem tā slēpjas BKK (baismīgais kautrības komplekss). <br />Visticamāk.silverskrīnsurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2998062007-10-13T15:59:002007-10-13T15:59:002007-10-13T13:01:18Z2007-10-13T13:01:18ZKamēr vieni šausminās par vētru un otri par tuneļu vajadzību un/vai iztrūkumu pie Stokmaņa (protams, kvalitatīva pieeju trakajām dienām ir absolūta nepieciešamība), tikmēr es oficiāli un pa īstam atklāju kino sezonu. Citiem vārdiem: lielas kūpošas krūzes un stundām ilga kavēšanās tumšās un siltās telpās. Un arī cerība ka šoreiz nu gan es sapratīšu pēc kā īsti smaržo kinoteātrī...<br /><br />Laikam nekad vēl nav bijis tik daudz ko redzēt, tik daudz ko paspēt.<br /><br />p.s. Tik abstrakti redzēt vienmēr visur tos pašus. Bučojamies, čupojamies, ziedus dāvinot. Tad šķiet, ka tu esi vienīgais zālē, kas nav piedalījies filmas uzņemšanā, sponsorēšanā, vai gluži vienkārši – LKA/LMA beigšānā. Un tu neviļus sāc prātot, vai arī viņi ir pamanījuši tevi kā vienīgo, kurš īsti neiederas (jo defaultā nevienu nebučo ! ). Kā Kortāsara pazemes metro cilvēki.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2995842007-09-30T22:48:002007-09-30T22:48:002007-09-30T19:51:52Z2007-09-30T19:51:52ZArī, ja īsti nav pa ceļam, es mēdzu noiet (laikam būtu jāsaka 'nolūrēt') gar to logu. <br />Tīri aiz intereses, visdrīzāk - ziņkārības, atzīstos.<br />Šodien logā iekārts balts krekls. Aiz loga tumsa.<br />Kāds gatavojas pirmdienai, secinu.par aizdomāmurn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2994102007-07-06T16:56:002007-07-06T16:56:002007-07-06T13:59:23Z2007-07-06T13:59:23ZPārsteidzoši, bet lielākais joks ir tas, ka mani pat neuztrauc fakts, ka viņam ir sešgadīgs dēlēns.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2990382007-06-21T06:14:002007-06-21T06:14:002007-06-21T03:18:14Z2007-06-21T03:18:14ZVisvairāk mani kaitina, ka es nespēju atcērēties viņa balsi.<br /><br />Visu citu - jā: izpūrušos matus, acu krāsu, cigarešu marku un sejas izteiksmi, kad viņš sauc mani vārdā.<br /><br />Bet balss no manis aizmūk. Un līdz ar to, arī smiekli. <br /><br />Varbūt tāpēc, ka viņš nekad nesmejas.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2988152007-06-20T11:43:002007-06-20T11:43:002007-06-20T08:48:34Z2007-06-20T08:48:34ZNekad nebiju domājusi, ka atrast dzīvojamo platību manu finanšu robežās būs tik neiespējami.<br /><br />(Nenokārt degunu, nezaudēt cerību un visi pārējie self-help padomi sekos.)<br /><br />Self-help.<br />Help yourself.<br />You can help.urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2986442007-06-15T11:22:002007-06-15T11:22:002007-06-15T08:23:36Z2007-06-15T08:23:36Z<a href="http://www.futureshorts.lv/">Šodien atkal nākotne ir īsa.</a>urn:lj:klab.lv:atom1:sveshinieks:2984902007-06-11T21:53:002007-06-11T21:53:002007-06-11T18:54:28Z2007-06-11T18:54:28ZDiena viens. Iekāpju vilcienā un dodos prom no Rīgas. Pēc iespējas uz tālāku vietu, bet ar noteikumu, ka tur sagaidīs naktsmājas, kas beigās, izrādās, nav nemaz tik svarīgi. Pretī sēdošais vīrietis cītīgi kaut ko malko no politlēna maisiņa un ar katru malku mani apdveš kaut kas bišķiņ no alkohola, bišķiņ no sviedriem un bišķiņ no kaut kā pilnīgi nenosakāma. Brīdī, kad liekas, ka maisiņš ir iztukšots, viņš no somas (kura vēlāk izrādās bez gala, bez malas un bez limita) izvelk maisiņu divi. Sakāpj bars sauļotāju-peldētāju un par laimi izkāpj tikko var saost jūru. Paliek tikai tante, kura sēž uzkrītoši tuvu, vicinās ar avīzi un skrāpē mani ar savu aso džemperi. Tuvāk logam apsēsties nav iespējams, iegrimstu garām slīdošajā ainavā un pleilistei, ko izvēlas mākslīgais intelekts manā aipodā (c)judith. <br />Laukos viss smaržo savādāk. Tikai 3 veikali, 1 bārs, toties 3 frizētavas (!!!) un viens narvesens ir atbrīvojoši. Ierobežojumi ir audzinoši. Pirmais, ko es izdaru – es novelku kurpes. Otrais – es aizeju līdz upei un iemērcu pēdas ūdenī. Auksts! Diena paiet mistiskās nodarbēs: tomātmajonēzmaižu gatavošanā, koloradovaboļu lasīšanā no kartupeļiem, svārku uzšūšanā. Vakarā pāri ielai un kanālam notiek riteņbraukšanas sacensības. Eju miegt ar aci smukpuisīšiem. <br /><br />Diena divi. Tiek piegādāts mans ritenis, bet pati tieku aizgādāta vēl simts kilometrus tālāk no Rīgas. Sēžot uz vecas klēts pamatiem tiek veikta muguras sadedzināšana. Uzkuļas vides aktīvisti un mēģina pierādīt, ka neko nedrīkst darīt. Sēdēt uz vecas klēts pamatiem, piemēram. Ļoti ātri tiek noskaidrots, ka jūrā dziļāk par potītēm neiekāpsi. Vēl ilgi netiek pārvarēts pārsteigums, ka pašā krastā pilnīgi mierīgajā jūrā peldas gulbji. Nokļūstu atpakaļ pie trīs frizieriem tieši laikā uz komandas biedra + ritenis divi ierašanos. Atmetot cerības par peldēšanos jūrā, tiek noorganizēta ekspedīcija ‘braucam iekšā mežā un mēģinam atrast to ezeru, kur mani vecaistēvs veda, kad man bija 7 gadi’. Tiek atrastas visādas citas lietas: <br />burbuļojoš dīķis, <br />bišu drava, ko var dzirdēt pāri puslaukam, <br />mājas ‘vientuļi’, <br />meža avenes, negatavas,<br />un beigās arī pats ezers. Varonīgi tiek apieta un noignorēta privatizācijas zīme. Atlaižamies āboliņa laukā, ūdens kā piens. <br />Vakariņās šašliks, sarkanvīns un pilnīgs nogurums.<br /><br />Diena trīs. Ar riteni var ātrāk. Jūra turp-atpakaļ pusstundā. Smiltis dzied. Vēl sarkanvīns, auksts šašliks. Uzkuļas jaunieši, kas plāno nakšņot turpat uz smiltīm. Izrādās fantastiski, negribas šķirties, jauni labākie draugi un šokolādes pankūkas. <br />Sauc darbs, klusiņām fonā īd, nepielūdzami. Ieklumburēju ar riteni vilcienā un vēl neveiklāk izklumburēju ārā. Pilsēta apdullina. Knapi paspēju noriteņot mazo gabaliņu un darba diena var sākties. <br /><br />Diena četri. Brauciens septiņos no rīta uz mājām caur pustukšu pilsētu – skaistākais dzīvē. <br />Svilstoša mugura, tirpstoši muskuļi, smiltis matos, miegs.