Kātoju mājup no kroga, platu smaidu kā mēnestiņam un gremojot pa ceļam Hesburgerā nopirkto fāstfūdu. Kad šķērsoju Doma laukumu, mani angliski uzrunā viens zolīds jaunēklis. Sak', kur iegādājāties proviantu šādā stundā? Norādu ceļu, pieklājības pēc pavaicāju "where are you from". No Svensonijas, izrādās. Ka tevi jupis! Protams, sāku tarkšķēt svensoniski, blabla, ko ta šeit darāt un tā. A šis pēkšņi: "Pag, bet tas gadījumā neesat jūs, ar kuru man sarunāta tikšanās vēstniecībā otrdien?" Tā arī izrādījās.

Ceturtdien man zvanīja dāma no vēstniecības un lūdza atnākt parunāt ar viņu jauno praktikantu. Re kā - paspēju parunāt jau pirms noliktā laika.

Mazā, mazā Latvistāna...