tādus murgus sen nebiju lasījis.

Inese Lībiņa-Egnere: Kodols ir kaut kas tāds, ko ne vienmēr ar neapbruņotu aci var apskatīt un līdz dziļumiem tajā ielūkoties, un saprast, kas tajā visā slēpjas. No otras puses, no kodola varam nonākt pie saknēm, varam nonākt arī pie tās attīstošās dzīvības, kas vēlāk visās citās jomās, ko tiesības aptver, varbūt dod kādus augļus. Tāpēc, manuprāt, par kodolu būtu mazliet greizi runāt kā par kaut kādiem negrozāmajiem Satversmes pantiem un tad tagad ravēt no Satversmes ārā, kurš būtu vispār negrozāms, kurš grūti, bet tomēr grozāms un kurš - viegli grozāms pants. Tāpēc ir svarīgi, ka savu Satversmi redzam kā vērtību ne tikai šajās rakstītajās normās, bet arī nerakstītajās.