urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seetaalpu dakterisatklāšu, kas jums kaišatklāšu, kas jums kaišpelisss@hotmail.comerbe mierplēsis2017-10-04T06:44:43Z2017-10-04T06:44:43Zurn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6282822037-10-04T09:43:002037-10-04T09:43:002017-10-04T06:44:43Z2017-10-04T06:44:43ZPirmdien paliku mājās, jo piemetās vēdertarkšķis. Informēju kolēģus, ka šoreiz palikšu mājās, kā arī par to, ka caureja nākusi tieši tad, kad tualetes papīrs iet uz beigām. Pēc kādas stundas pie mana loga klauvēja priekšnieks, lai pasniegtu veselu paku tualetes papīra. Lūk, tā jārūpējas par kolektīva labklājību!Bomzisurn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6281272037-03-06T15:34:002037-03-06T15:34:002017-03-06T13:42:07Z2017-03-06T13:42:07ZSkatos, ka pēdējoreiz Sviestenē esmu rakstījusi jūlijā. Pa šo laiku notikuši daudzi svarīgi notikumi. Piemēram, vakar satiku labu bomzi. Viņš mani uzrunāja, kad stāvēju autobusa pieturā. Kungs uzrunu sāka ar to, ka es esot ļoti skaista, jo neesmu uzkrāsojusies. Pateicos par komplimentu, bet norādīju, ka man ir uzkrāsotas acis. Tas nekas - galvenais, lai lūpas nebūtu uzkrāsotas. Tad bomzis vaicāja, vai es gribētu būt viņa meitene. Pateicos par piedāvājumu, bet atzinu, ka tieši nesen apprecējos, tāpēc būs jāatsaka. Nu, ja ne, tad ne. Tad b sāka stāstīt par sevi. Viņš esot bijis boksa treneris. Viņa audzēkņi mierīgi 18 raundus varējuši noboksēt. Man nācās viņam atzīt, ka viņš kā treneris nedaudz pārcenties, jo vispār boksā maksimālais raundu skaits ir 12. "Jā," viņš sacīja un turpināja stāstīt par sevi. Nesen esot iznācis no cietuma, kur nokļuvis, jo sadevis taurē policistiem, varonīgi aizstāvot sievu. Notikums bijis tāds: abi uz ielas Jūrmalā dzēruši, līdz kundzei sagribējies pačurāt. Nav jau kā džekiem - izvelc un mīz jebkur. Esot jāpaceļ brunči, apakšbrunči, jānovelk apenes, jāpietupjas. Nu, tieši tad klāt bijis pašvaldības policijas busiņš, kura iemītniekiem šķitis, ka tā nav pareizi. Kungs uzreiz meties aizstāvēt sievu un sadevis policistiem pa galvu. 2 gadi cietumā. Vēl viņš izstāstīja dažas anekdotes, kuras vispār nespēju saprast (spriežot pēc aromāta, viņš pie branča bija piedzēris šnabi). Tad viņš prasīja, lai iedodu 5 eiro pusdienām. Smalks kungs! Citi bomāri prasa kaut kādas kapeikas, a šim vajag 5 eiro. Es šim saku, ka es ļoti labprāt iedošu, bet varu maksāt tikai ar karti, jo esmu nolēmusi pilnībā atteikties no skaidras naudas, lai būtu droša, ka tiks samaksāti visi nodokļi. Tā kā, ja viņam ir posterminālis, varu palīdzēt. Tā nebija. Arī iespējas kvīti izrakstīt nebija. Bomzis gan piekrita, ka nodokļi ir jāmaksā. Sarunājām, ka uz nākamo reizi viņš sadabūs sev termināli. Šķīrāmies kā draugi.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6278512036-07-15T12:20:002036-07-15T12:20:002016-07-15T09:22:17Z2016-07-15T09:22:17ZŠorīt pārskrēju pāri dažiem ziņu virsrakstiem par teroraktu Nicā. Nekad nevienu šādu ziņu nebiju uztvērusi tik personīgi, jo līdz dziļākai izpētei biju pārliecināta, ka terorakts noticis Nīcas novadā.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6276042036-06-15T14:04:002036-06-15T14:04:002016-06-15T11:09:19Z2016-06-15T11:09:19ZPirms pusotras nedēļas sāku strādāt Pasaules Dabas Fondā. Tas ir diezgan cool, jo no tā ir arī kaut kāda jēga. Vēl pat nebijām vienojušies par kaut kādiem darbiem, kad man tika paziņots, ka būs jādodas uz Briseli. Kā jau oligarham. <br />Šķiet, ka esmu jau diezgan dziļi savos ūdeņos, jo vienu dienu sajaucu un Andrim palielījos, ka man kājās ir nevis profesionālās botas, bet gan profestionālās butes. Un tad, kad atpisu uz Briseli, protams, sapratu, ka nezinu, kur jāiet, kad izkāpšu no autobusa. Tomēr autobusā pēkšņi uzradās lietuvieši, kas pēc īsas manis apskates, vaicāja, vai gadījumā neesmu no tā jaunā Elīna no Latvijas WWF. Gan izskatījos pēc pandas.Corvus Covutalisurn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6273392036-05-19T13:46:002036-05-19T13:46:002016-05-19T10:49:17Z2016-05-19T10:49:17ZVienu dienu gājām pa ielu, ieraudzījām, kā 2 vārnas, skaļi lamādamās, uzbrūk trešajai. Tai trešajai jau bija salauzts spārns. Nezinu, par ko sastrīdējušās, bet bija diezgan skaidrs, ka tā trešā vairs ilgi nedzīvos. No sākuma vērojām vārnas no attāluma. Tad nācās sākt kustēties un iet tām garām. Kad bijām piegājuši gana tuvu, lai viņas to pamanītu, visas pēķšņi apstājās, salika rokas gar sāniem, skatījās debesīs un tēloja, ka nekas nav noticis. Visticamāk, ja mēs bargi prasītu, kas te notiek, viņas falsetā teiktu, ka nekas. Kad bijām pagājuši 10 metru, kautiņš sākās ar jaunu sparu.<br /><br />Šodien pasniegšu lekciju par to, kā un kāpēc pateikt NĒ. Tas ir vissvarīgākais vārds jebkurā valodā.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6269632036-05-13T13:39:002036-05-13T13:39:002016-05-13T10:38:40Z2016-05-13T10:38:40ZSapnī redzēju, ka pišos ar Vējoni. Horoskopā izlasīju, ka šodien sapņi piepildīšoties. Prezident, turies!urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6268932036-04-22T00:14:002036-04-22T00:14:002016-04-21T21:14:02Z2016-04-21T21:14:02ZIzrādās, tā arī var - Prinss ir mans pirmais elks, kura nāve mani ir satriekusi.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6264952036-04-15T16:55:002036-04-15T16:55:002016-04-15T14:08:58Z2016-04-15T14:08:58ZMans Polijas komandējums, protams, bija izcils. Kaut arī man ar Poliju ir nopietnas attiecības apmēram 7 gadus, ne reizi nebiju nogaršojusi flaki - govs kuņģa zupu. Biju saklausījusies visādus drausmīgus stāstus, vienreiz arī redzēju to zupu slikti pagatavotu, un šo iemeslu dēļ baidījos. Bet, tā kā es esmu Polijas vēstnieks Latvijā un pasaulē, tad tas vienreiz bija jāizdara. Secināju, ka tā zupa ir zajebis. <br /><br />Būt atkal institūtā bija drusciņ foršāk nekā gaidīts. Pat 15 min pastrādāju labenē. Un, protams, gribēju aiziet uz savu mīļo institūta bufeti. Tā ir vieta, kur ir 1993.gads un kur pirms 2 gadiem bufetnieces man mācīja, kā nosaukt visādus ēdienus un kā pareizi tos paprasīt. Tur bija tāda bulka sirsniņas formā. Tā kā toreiz biju piemirsusi, kā poliski sauc sirdi, sacīju, ka man nepieciešama "romantyczna bulka". Tagad, kad atgriezos, pirmkārt, tās dāmas ne tikai atcerējās mani, bet arī sniedzās pēc bulkas, vaicājot: "Romantyczna bulka?" Pēc 2 gadiem! Lūk, tā ir liela laime.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6263112036-04-03T15:17:002036-04-03T15:17:002016-04-03T12:19:47Z2016-04-03T12:19:47ZEsmu Polijā. Zajebis. Ola, mani gaidīdama, uztaisījusi žureku. Žureks ir zupa, kas jātaisa kaut kādas 3 dienas. Tagad gaidu šo mājās, lai dotos pastaigā pa +20 grādiem, iedzertu Bojan Toperek un ieēstu kādu zapikanku. Kamēr gaidu, paralēli duolingo pildu poļu valodas uzdevumus. Nākamais temats, kas man jāapgūst - jūtas. Domāju, ka tas mainīs manu dzīvi.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6261002036-03-23T19:03:002036-03-23T19:03:002016-03-23T17:16:06Z2016-03-23T17:16:06ZŠobrīd pasaulē ir vairākas lietas, kas mani iepriecina. Viena no tām, kas nevar neiepriecināt, ir tas, ka esmu atsākusi savas polenes privātstundas pie vislabākā pasniedzēja. Biju uz dažiem mēnešiem paņēmusi pauzi finansiālu apstākļu dēļ, tad izzondēju, ka grupveida polenes mācības Latvijā ir tikai zemā līmenī.<br />Pašā pirmajā reizē, kad satikāmies rudenī, viņš prasīja, kādā valodā runāsim nodarbībās - poliski vai latviski. Kaut ko tur ņerkstēju, ka pagaidām latviski, jo vispār sen neesmu runājusi poliski un no sākuma viss jāatceras. "Aha, dobrze," sacīja J. un turpināja poliski. Šī iemesla dēļ uzreiz sapratu, ka high end pasniedzējs. <br />Tagad atkal esmu atpakaļ pie viņa, un katrreiz vienkārši mozgas laimē uzsprāgst, kad pati konstatēju, ka esmu sākusi izmantot kaut kādas detaļas, ko vēl iepriekšējā dienā nezināju.Drausmīga izgāšanāsurn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6258352036-03-20T19:10:002036-03-20T19:10:002016-03-20T17:15:41Z2016-03-20T17:15:41ZMan riktīgi garšo tās pusfabrikātu biezpiena pankūkas. Es arī tās protu izcili pagatavot. Taču nelaime tāda, ka pēdējā laikā tādas vairs nevar dabūt - tām biezpiena pankūkām liek visu ko klāt. Nevar vairs dabūt tīras pankūkas. Pirms pāris dienām rimčikā bija normāli svētki - gavilēju, ieraugot, ka pieejamas tīrās biezpiena pankūkas. Nopirku vienu paciņu, atnācu mājās, uzcepu. Izskatījās izcili. Ar perfekti apbrūninātu maliņu. Bet tad atcerējos, ka tās, ka man garšo, ir nevis biezpiena, bet gan siera pankūkas. Bļaģ.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6255802036-03-03T15:11:002036-03-03T15:11:002016-03-03T13:13:26Z2016-03-03T13:13:26ZŠis atvaļinājums taču bija dirsā. To vajadzētu atcerēties ik reizi, kad kaut kur braucu bez jebkāda mērķa.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6251842036-02-25T12:10:002036-02-25T12:10:002016-02-25T10:12:24Z2016-02-25T10:12:24ZTā. Esmu atpisusi pie sava dārgā asistenta uz Barselonu. Biju jau aizmirsusi, kā tas ir, kad cilvēkam nekas nav jāsaka, jo viņš tāpat zina, kas un kādā secībā jādara. Protams, tā kā somu pakoju pipelē, esmu paņēmusi līdzi galvenokārt kurpes un pastkartes.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6250202036-02-06T14:32:002036-02-06T14:32:002016-02-06T12:48:55Z2016-02-06T12:48:55ZKā jau trīsdesmitgadniekiem pienākas, mana māsa izdomājusi, ka jāpabeidz beidzot studijas. Tāpēc viņa ir spiesta iet uz neklātnieku lekcijām. Tur ir daži motivēti cilvēki, tomēr lielākā daļa, protams, ir tormazi. Šodien jāprezentē kaut kādi pētījumi. Viena meitene nolēmusi pētīt Tautas fronti un to, kā tā atspoguļota medijos. Lieliski. Prieku vien aptumšo fakts, ka meitene kaut ko sajaukusi un nav pamanījusi, ka jaunlatvieši un Tautas fronte nav viens un tas pats. Tā, aprakstot Tautas fronti, viņa stāstījusi par 19.gadsimtu un Tērbatu. Bet pie viena pamanījusies šo kustību analizēt, balstoties uz 20.gadsimta deviņdesmito gadu presi. Tas ir izcils līmenis. Mans mīļākais Tautas frontes džeks ir Alunāns. Bet Čevers viņu iegāza, suka tāds. Ēlerte ar savu "Dienu" arī uzēdusies. Cerams, ka Juris vismaz dabūs to Barikāžu pensiju.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6244272036-01-19T20:58:002036-01-19T20:58:002016-01-19T18:59:23Z2016-01-19T18:59:23ZDzīve ir tik nepareiza! Kad rakstīju Tālītim, ka nevarēšu šovakar apmeklēt jauno Rokiju veselības stāvokļa dēļ, ūķī, kurā sēdēju, sāka skanēt "Eye of the Tiger".urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6243532036-01-15T01:26:002036-01-15T01:26:002016-01-15T10:12:34Z2016-01-15T10:12:34ZPirms dažām dienām noskatījos teātra izrādi, kas necik nebija garlaicīga. Pat pirmais cēliens bija jēdzīgs (klasiski teātrī pirmais cēliens ir tikai laika aizpildīšanai, visa darbība norisinās otrajā, līdzīgs fenomens novērojams Tarantīno filmās). Tas mani tā pārsteidza, ka Frankenšteinu kronēju par krutāko izrādi, ko esmu redzējusi. Jauno Rokiju arī tūliņ noskatīšos. Tātad kultūras dzīve virmo. Un, pohuj, februārī braukšu uz Moldovu.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6240432035-12-30T22:11:002035-12-30T22:11:002015-12-30T23:03:27Z2015-12-30T23:03:27ZGada ceļojums - uz Baltkrievijas pierobežu ar Elīnu Kursīti un Robertu. <br />Gada atziņa - dalīta bēda nav nekāda pusbēda<br />Gada ārsts - Tālis E.<br />Gada laimīgākais moments - pēc graujoši skaistās uzstāšanās Lampā, braucot kopā ar Ernestu mājās cauri ārprātīgi skaistai Latvijai<br />Gada iepazīšanās - Roberts P.<br />Gada recenzija - Jegora recenzija par Prāta Vētras koncertu<br />Gada prieks - Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi<br />Gada svarīgākā rutīna - Prāta spēles<br />Gada krutākais algotais darbs - Mana jūra<br />Gada stulbākais algotais darbs - 3 mēneši aģentūrā. Tas idiotismā pārspēj par uzstāšanos "Martas" pseidopasākumā<br />Gada kautiņš - Dario sakaujas Bogotā par iespēju nosūtīt man lapiņas<br />Gada dāvana - mīkstais dzeltenais telefona vāciņš, ko Tālis uzdāvināja, lai man būtu vieglāk nomierināties satraucošos brīžos<br />Gada izgāšanās - Laligaba<br />Gada sāpes - Mazirbes trigera punkti<br />Gada dziesma - Mazā, sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. Drillēta tik daudz, ka beigās izņemta no youtūbes<br />Gada komisija - 5 džeki, kas izlēma, ka man jāiet prom no darba<br />Gada filma - Terminators 2.<br />Gada grāmata - ai, viens Holivudas bojeviks<br />Gada kultūršoks - karaoke rokkafejnīcā<br />Gada pamatojums - dzeru jo dusmojos, dusmojos, jo dzeru (Struncis).<br />Gada orators - Struncis, protams<br />Gada koļīšana - piedāvājums iet pie džeka uz mājām apskatīt Polijas karogu<br />Gada aizmigšana - uz AK palodzes<br />Gada pamošanās - pie altāra<br />Gada garšviela - rozā pipari<br />Gada aizņemšanās - slota veikalā "Mednis"<br />Gada pimpis- vecais pimpis<br />Gada kolekcija - 17 teltsbiedri Manā jūrā<br />Gada "viss brūk" moments - Manas jūras beigās ejot pēdējos 100 metrus, kad skaidrs, ka nu visa pasaule brūk, bet tur, bļaģ, spēlē orķestris<br />Gada vaina - mana<br />Gada kolēģi - LR četrotne<br />Gada sakritību ķēde - Salacgrīva<br />Gada progress attiecībās - Andris T.<br />Gada maltīte - cīsiņi ar olām Blusovā, kurus mums lika taisīt Anna, kas, ieraudzījusi mūs, iesaucās: "Vai, kādi neēduši!"<br />Gada uztraukums - tad, kad sirds sitās tik stipri, ka no tā sāka vibrēt gulta<br />Gada kompliments - Pat es Tevi nevarētu par mauku nosaukt. (Andris T.)<br /><br />Kopumā gadu varētu vērtēt ar dzejas rindām:<br /><br />Gads ir dirsā no abiem galiem<br />Un pa vidu zaļš.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6237362035-12-19T18:26:002035-12-19T18:26:002015-12-19T16:28:16Z2015-12-19T16:28:16ZDuolingo beidzot ir poļu valoda, un tas ir zajebis. Izvēlējos "serious" tempu. Tad sapratu, ka tas man ir par švaku. Paņēmu nākamo. To sauc par "insane". Tā jau ir - no nopietnības līdz vājprātam ir viens solis.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6235542035-12-16T00:05:002035-12-16T00:05:002015-12-15T22:08:51Z2015-12-15T22:08:51ZUn tā AK pienāca laiks iepazīstināt savu ģimeni ar sirdsmīļoto. Sīkais mammas brāļa dēls, kas visiem sola pa galvu, netika uzaicināts. Tikai mamma, tētis, bratans. Nav vairs tie laiki, kad AK uztrauktos, ko nu domās mama un papa, nav vairs tie laiki. Toties tētis gan bija pamatīgi uztraucies. Tik uztraucies, ka tad, kad ieraudzīja AK ar sirdsmīļoto, pienāca klāt savai miesīgai meitai, viņai pasniedza roku un iepazinās: "Imants!"Mazā uzņēmējdarbībaurn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6233242035-12-14T23:13:002035-12-14T23:13:002015-12-14T21:17:53Z2015-12-14T21:17:53ZZāļu aprakstā izlasīju, ka to lietošana palielina endogēnā etanola līmeni. Cik saprotu, tas nozīmē, ka mans ķermenis ražo šmigu. Tas ir labi, vismaz rūpniecība attīstās, drīz arī varēšu atvērt ģimenes veikaliņu, kur saražoto pārdot. Spīdošie mazās uzņēmējdarbības plāni būtu lieliski, ja vien alkoholam nebūtu tā tendence šad tad degt. Tas nozīmē, ka es viegli aizsvilstos. Piemēram, vakar drusciņ apdedzināju roku, vārot ūdeni. No sākuma šķita, ka vispār nemaz, bet tad tā čūla kļuva aizvien lielāka un lielāka. Šorīt jau izskatījās, ka esmu nevis vārījusi ūdeni, bet gan ar vienu rokas vēzienu atvērusi gāzes tirgu.Kobru līmenisurn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6226032035-12-10T14:29:002035-12-10T14:29:002015-12-10T12:34:52Z2015-12-10T12:34:52ZVakar pirmoreiz apzinātā vecumā riju kobru. Ir bijis arī neapzinātā, un tas visticamāk bija ļoti jautri, jo man bija sašaurināts barības vads un tā diametrs šaurākajā vietā bija 1 milimetrs. <br />Vakar palūdzu, lai man iedod normālu anestēziju. Kad man sāka špricēt zālītes, māsiņa informēja, ka drīz noreibšot galva. Viss vēl nebija ielaists vēnā, kad jau uzskatīju par vajadzīgu informēt: "Sāk dolbīt." Laikam pēc tam neko baigi daudz neatceros. Varbūt gulēju. Vismaz nekādas bildes no šī pasākuma man atmiņā vairs nav. Jutu, ka rīklē ir iesprūdis koks un ka dakteris paijā plecu (vai uz tā ir uzlicis roku vai arī tur, kāda starpība). Pamodos pēc kādas stundas kaut kādā citā telpā. Un atcerējos, ka tad, kad tiku uz turieni stibīta (vairs nezinu, kādā veidā), stibījošo māsiņu pamācīju: "Ja Jums kādreiz kaut ko vajag palīdzēt, zvaniet man!" Neatceros, kā ielūgums tika uzņemts.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6222582035-12-05T20:13:002035-12-05T20:13:002015-12-05T18:15:02Z2015-12-05T18:15:02ZNopirku biļetes uz Barselonu. Braukšu pie asistenta tad, kad Latvijā būs visaukstāk.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6220462035-11-29T20:26:002035-11-29T20:26:002015-11-29T18:28:40Z2015-11-29T18:28:40ZIr sācies brīnišķīgais gaidīšanas laiks. Var sākt gaidīt, kad nozudīs tās meitenes, kas feisbuku piebliež pilnu ar saviem adventes vainagiem un pārdod tos par 15 eiro gabalā kā baigāko mākslu. Bet vismaz kaut ko pārdod. Ne tā kā KFC.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6215722035-11-27T22:04:002035-11-27T22:04:002015-11-27T20:05:09Z2015-11-27T20:05:09ZMan nepatīk Roberts Gobziņš.urn:lj:klab.lv:atom1:sveetaa_seeta:6212122035-11-26T22:37:002035-11-26T22:37:002015-11-26T20:51:10Z2015-11-26T20:51:10ZOlē, olē, parunājos ar savu asistentu. Viņš uzskatīja, ka man ir jāzina, ka ir kāda meitene, ko viņš satiek aizdomīgi bieži. Bet tā nav viņa beibe, jo viņš no manis apguvis smalko un nekam nederīgo bremzēšanas mākslu. Norādīju, ka ļoti labi, ka bremzē, jo no sākuma vajag pārliecināties, vai tā meitene gadījumā nav greizsirdīga mauka. Par to es satraucos tikai un vienīgi sevis dēļ, protams. Asistents saprata, cik tas ir svarīgi. Pagaidām liekoties, ka meitene nav greizsirdīga mauka. Bet problēma ir tāda, ka viņš parasti izvēlas gudras meitenes. Un tās gudrās meitenes nav kā atvērtas grāmatas, tāpēc visādi var gadīties.<br />Parunājām par to, kā iet manai ģimenei. Viņš esot pamanījis, ka AK feisbukā aizdomīgi bieži parādās ar kādu vīrieti. Norādīju, ka tā tagad ir, jā. Mirklī, kad viņš prasīja, kas tad notika ar "The Old Glory", vēlreiz atcerējos, kāpēc pēc apmēram pirmās kopīgi nostrādātās stundas sapratu, ka šitādu asistentu vajag ilgtermiņā.