Darbā šodien gāja kā pa sviestu. Perfecto ražīgums!
Pēc darba mani noķēra DIDZIS [vai pareizāk teikt - es pārķēru viņu?]. Pie velna, es mīlu to cilvēku! Pat neskatoties uz to, ka viņš mani nepainformēja (ups), ka uz 5mēnešiem aizbrauc no valsts, es par viņa satikšanu nevaru beigt sajūsmināties. Vienreizējs cilvēks, personība...
Kursos mums bija kontroldarbiņš (pagājis gandrīz gads, kad pēdējo reizi rakstīju kontroldarbus) - pārsmējos līdz elpas trūkumam. Shit, man arvien bija kļūdas - katrā otrajā biļetē pa kļūdai. Es aizvien neesmu iemācījusies lasīt! Uzmanīgi.

Dusma.
Darbā atkal noņēma kārtējo bonusu - tagad pa nakti strādājot vairs nedod taxi uz mājām, jo ir taču nakts transporti visiem. FORŠI, KA VISIEM!!! Mani gan Rīgas Satiksme apdalījusi. Jau atkal! :@
Bļā, un 5dien es strādāju līdz diviem naktī... Un ko man darīt? 5dienas naktī būs jāklumburē vienai pašai uz mājām ar kājām. Pietam diezgan normāls gabals.
Jācer, ka naidīgi noskaņotās urlas, narkomāni un pārējie **** būs izdomājuši, ka mājās jāpaspēlē video-spēles tai laikā un man atļaus padzīvot līdz 7dienai.
URRRRRRRR!!!!

Solās būt feins nākamais mēnesis.
Māris atbrauks uz Latviju, arī Mārtiņš uz mirkli. Pie Litiņa jābrauc uz Zvejnieksvētkiem dancāt, tad uz Liepāju baudīt pašu pilsētu galvenokārt, pludmali, jūru & Guano Apes. ^^ Un vēl ir doma, ka jāaizbrauc kkur ārpus LV sienām atpūsties..

Man sāk besīt darbs. Tiešām kacināt tie daži indivīdi.
Vasaras depresija?

Vispār mana iecere bija tikt pie DAŽĀM blondām šķipsnām. Tā vietā es šobrīd varētu bez problēmām piedalīties blondīņu gājienā un es saplūstu ar masu pilnībā. Esmu vīlusies un dusmīga. >.

Fuck. Arī Hellcati no-cancelēti. Bzzz...

Darbā arvien nestrādā kondicionieris. Ārā izejot ar nepaliek īpaši labāk.
Secināju, ka ap-brūnoties pa vasaru būs iespējams tikai solārijā (drausmīgi nonākt pie tāda atzinuma :D), jo saulē šobrīd kaut uz mirkli pasēžot paliek draņķīgi.
Vēl arvien bez naudas (sajūta nav pārāk forša. bzz..). Šodien pārkāpu sev un pa miljons gadiem atļāvu Edzim izmaksāt. :D

Rīt būs gara diena, tāpēc jāiet gulēt.

reti gadās tik sūdīgas dienas. (Lūk, Edzi, nu vari priecāties!)

Šodiena gan bija feina diena.
Sākumā iepirku apģērbus jaunus. [3,75Ls par džempi, trim maikām un vēl zaļām biksēm.. ^.^ Man atkal ir zaļas bikses manā mīļākajā zaļo-bikšu tonī. VīĪ. xD], pēc tam Edzi pat uz mirkli izdevās noķert un tad jau autoskolas teorija, kura paskrien nemanot.
Un, jā, man bija paredzēta masāža-pēdējā, bet Dāvis mani pierunāja neiet. [Ar to ar sanāca interesanti, jo beigu beigās izrādījās, ka esmu uzrakstījusi, ka nebūšu nevis uz salonu, bet kaut kādai Lindai, kurai kāds no mana telefona ir zvanījis kaut kad. un, jā, es arvien īsti neiebraucu kas tā tāda par dūdu un no kurienes man viņas numurs un KURŠ no mana telefona kādam ir zvanījis.. xD Bet labi... lai tā paliek dzīves neatrisinātā mīkla!]
Nu, jā, tā vietā, lai iz-masažierētos, aizgājām ar Ārčiju un Dāvi mācīties CSN uz Coffe-In. Īsā mājas-darba izpilda ievilkās uz trim stundām. Lai gan visiem no mums bija uzreiz pēc nodarbības jābrauc pa savām ģēlām.. Redz-kā, cilvēkiem izbrīvējas laiks, kad tas tiek labi pavadīts. Lai gan no otras puses, manā organismā šobrīd ir tik daudz kafijas, ka es varētu pus-maratonu noskriet. Aizmigt šodien būs interesanti.

Nu, jā, vispār man aizrādīja viens cilvēks, ka es rakstu tikai labas lietas un nemaz nesūdzos.. Bet.. dzīve taču katru dienu piespēlē kādu jauku momentu, par kuru vērts pasmaidīt.
..tad nu es smaidu.. šodien!

Biju domājusi, ka šī būs īsā darba diena. Vēl pa vidu paredzētā sapulce, kas galīgi nevairoja prieku, bet nu neko... Viss beidzās ar 11 stundīgu maiņu un pavisam īsām pusdienām, dēļ kurām man vēl tika piešūts paskaidrojums. xD Manuprāt, visiem menedžeriem un direktoram ir mēnešreizes, jo nu jau kasīšanās prieki aizgājuši mazliet par traku.
Lai nu kā, šī diena ir beigusies un vajadzētu mēģināt pagulēt. Rīt autoskola. Vīī.. ^.^

Starp citu, manī sāk atgriezties vēlme fotogrāfēt. Ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka šis gan būtu kadrs, ja vien līdzi būtu fočiks.

Kārtējā diena pēc 10stundīgās maiņas. Vēl arvien esmu dzīvotājs un šausmīgs lūziens parādās tikai reizi nedēļā.
Tuvākā brīvdiena: otrdiena, ja izdosies kā vajag. Un es tā gribu, lai izdodas un es nenokavētu savu pirmo teorijas brīnum-stundu. *rock* Es gandrīz jau varu sagaršot tiesību saldeno garšu. Gandrīz... :D

Vitālijs šodien izmeta baigi labo frāzi: Visu naudu vienalga nenopelnīsi!
Gribēju pierakstīt, lai nepazūd.

..un atkal izgāzos!

Vakardienu nebiju divas maiņas nostrādājusi kā pagājušo reizi. Vakardien bija tikai viena niecīga rīta maiņa.
Biju izgulējusies un atpūtusies. Ne tā kā iepriekš-reiz.
Biju paēdusi un morāli sagatavojusies.

Kopā ar Lindu un viņas divām māsām devāmies uz Donoriem [Linda 0-; Marta 0+; Kristīne A+ (Vai tiešām visas trīs ir māsas? :D Just thinkin'.)]
Šī diena nebija A+ diena. Gan man, gan Kristīnei tika konstatēts (vai arī gluži otrādi - nekonstatēts) vēnu neesamība. xD Jebšu pārāk neredzamas/nesataustāmas/nesabakstāmas vēnas, lai mūs aizsūtītu uz blakus kabinetu. Ouhh, well, lai gan Tomiņš par mani tagad vēl ilgi smies, ka jau otro reizi esmu izbrāķēta, es negrasos padoties! Es gan nezinu, ko lai izdara tādu, lai liktu vēnām izlīst virspusē, reizē nepazaudējot asinsspiedienu, kura dēļ mani atmeta pagājušo reiz, bet.. būs jāmēģina kaut kas. Šitā es sajutos gaužām nožēlojami.

It kā šādā laikā gulēt vajadzētu mazāk un vairāk priecāties par sauli. Man jau atkal izdevās tas pats prikols - pēc darba ap pus5iem/5iem iekrist gultā un pamosties tagad. Well, galīgi bezjēdzīgi iztērēts laiks, zaudēts 5dienas vakars, nepadarīti darbi.

Nu protams, ka Mērfijs neaizsnaudās arī šoreiz.
Protams, kad darbam uztaisīts tāds kapitāls remonts (nedēļu atpakaļ atvērāmies), kurā ielikts ne mazums naudiņš, 3ā stāva solāriju studijai ir jāizdomā aizdegties, lai vēlāk ūdensdzēsēj sistēma varētu noplūdināt mūsu tikko saremontētās telpas, sabojāt ventilāciju, elektrības vadus un iekārtas. Nu ko, turpinām sēdēt uz ilūzijām par darbu un naudiņu. *nopūta*
Bet varbūt tā ir lieliska zīme, ka jāmeklē kas cits vai jāsāk darīt kas lietderīgāks. Huh.

Mugura pēc šodienas ir vienkārši nelietojama. Man liekas, ka drīz būs tā, ka es izvēlēšos veidot īpaši draudzīgas attiecības ar masieriem. :D Vai varbūt sākšu maksāt māsai, lai viņa katru vakaru man atliek kaulus atpakaļ vietā. xD

Lai nu kā, šorīt ļoti agri piecēlos un aizbraucām ar Dāvi [un viņa čomu, kuram es, protams, vārdu neatceros] nokārtot autoskolas līgumu. Viss, tagad tas ir oficiāli - 26.aprīlis būs diena, kad es atkal kļūšu par kursanti :D hihi. Forši. Vismaz kaut kādas mācības sāksies.

6/7 dienām jāstrādā. Un 6diena jāpavada Litas dzimšanas dienas ballītē. Meitenes grib iet dancāt un trakot. Es laikam (vēl?) negribu. Kas uzvarēs - mana iekšējā "sēne" vai sirdsapziņa, ka vienreiz gadā, par prieku Litai, jau var?!

Šīs dienas darba dienas sekas - mugura sāp tik traki, ka, pieliecoties tagad, ievēroju visus pareizos principus - taisna mugura u.tml.
Nākamā brīvdiena: 7dien [Tas šķiet tik nesasniedzami tālu...].

Lai gan naktī miegs bija tikpat izdilis kā manu mīļo sarkano zeķu papēdis (xD), darbā nogurumu nejutu.
Viss jauns un foršs, un biedējošs. Sākumā staigāju pa telpām un jutos kā citplanētietis, bet, kad mazliet pieradu, viss uztraukums norima un palika tikai "strādā, bērns, strādā" sajūta - kā jau klasiski.
Bija jauki satikt kolēģus, kopā pasmieties, papļāpāt, bet atgriezās arī ļoti traucējošā atbildības sajūta, bez kuras bija tik vienkārši. Uhh...

Lai nu kā, nākamās nedēļas grafiks ir pārsteidzoši pozitīvs. 5/7 dienām jāstrādā, kas beidzot sāk izskatīties pēc "Tā tam ir jābūt".
Tagad tik sevi jāpiedabū gulēt, jo lai gan tikai tikko pārrados mājā, rīt agri jāceļas, bet miedziņš apradis apskriet visas citas mājas un tikai uz rīta pusi pieklauvēt pie manām durvīm.

Nu, ja. :)

Biju tik sasodīti priecīga, kad man zvanīja no darba un vaicāja vai nevaru pastrādāt rīt.
Tiiik priecīga arvien, ka nevaru aizmigt.
3s nedēļu ilgā atpūta ir beigusies un manī plosās iekšējs nemiers KĀ BŪS.
Tomēr... viss jauns, izremontēts, citāds.

Vakar piespiedu sevi aizmigt ātri. Arī pamodos, kad visa diena vēl priekšā, ne tā kā ierasti - mazliet saulītes un tad jau vakara krēsla, aukstums un tumsa. Tiesa, nakti šausmīgi nomurgoju. Sapņoju ar ex-ex-klasesbiedru Agri (kuru neesmu satikusi jau kādus gadus 6us, ar kuru nekomunicēju utml), ar kuru kopā rakstu fizikas eksāmenu, kur netieku tālāk par pirmo uzdevumu. Pamodos smagā stresā, ka `vairs nav laika` un, ka nespēju tikt galā ar alfām, betām un vienkāršu fizikas/matemātikas uzdevumu. Sajūta, godīgi sakot, biedējoša. :D

Šodien tāda progresīva diena. Ar tēvu kopā padzērām no rīta kafiju, aizbraucām uz centru, māsu pie zobārsta aizvest. Māšelei breketes grasās likt. No vienas puses, bišķīt skauž, ka pēc kāda gada viņai būs skaisti zobi (taisnāki kā man). :D

Nu, jā, centrā esot, protams, nevarēju paiet garām savai kafijas bodei. Ņammm... [Reku, tā nauda aiziet - uz garšīgām kafijām xD].
Vēlāk jau atkal saskrējos ar Litiņu (šķiet, ka pa šīm divām nedēļām ir bijusi tikai kāda diena vai divas, kad nebūtu izgājušas ārā, nostaigāt savus standarta 10-20km). Ja būtu zinājusi, ka sanāks tā kustēties, būtu laicīgi pieteikusies kādu pus-maratonu ar tēvu kopā noskriet. Nu, ja vēl smēķēšanu atmestu :D Bet varbūt nākamgad!

Normāli cilvēki tagad ceļas, taisās uz darbu/skolu, iet skriet, ēd brokastis vai dara jebko citu normālu.
Jau sesto stundu cenšos piedabūt sevi gulēt. Var redzēt, ka ar panākumiem.
Un jau pēc divām stundām klāt būs meistars, kas atkal urbs sienas, graus kaut ko un ārdīsies. *rock*.
*šņuk*. Pilnīgi palika sevis žēl. :D

Maximā parādījušies ļoti garšīgi apelsīni. Jau otro nakti ēdu un kaifoju. (sun)