Vakardiena bija kas vienreizējs. Daudz kas tika sakārtots un notikās. :)
Salīgām ar Annu. Laikam vainīga bija tā puķīte, ko viņam man uzdāvināja. Un es sajutos pavisam, pavisam slikta un nejauka. :/ lai gan mēs neizrunājāmies, kkas uz priekšu aizgāja un mēs vismaz runājām par visu un neko.
Uz mirkli ieskrēju PB un dzirdēju pēdējā laika smieklīgāko "pieredzes apmaiņu". Viss iesākās par tēmu "Zarnis smird tā, ka man rauj uz korķi" un beidzās ar stāstu kā Raimja draugs dodas mazgāt zeķes - ejot pats dušās ar zeķēm xD
Un tad es aizskrēju līdz māsīciņai, kas mani iefiltrēja "filmu vakarā". Mēs visi gulējām uz matračiem, uz līdzpaņemtiem spilventiņiem un skatījāmies grieztos. Tieši tur rādīja filmu, kurā bija diezgan daudz kailskatu. Filma nostiprināja manu pārliecību, ka franči ir pārāk ne-manam-miermīlīgajam-raksturam, bet pati ideja bija vienkārši fenomenāla. Žēl, ka es nevarēšu dzīvot kojās. Daudz skaistu mirkļu tiks palaists garām :(


Šodien, turpretī, satikos ar kādu cilvēciņu, kurš.. jā, vienkārši spēj likt samulst un padarīt dienu gaišāku vienlaikus. Varbūt viņš ir tas, kas man šai dzīvē tieši šobrīd ir vajadzīgs? Un kāpēc man ir iestājies tāds MILZĪGS nedrošības klinķis, esot ar viņu un domājot par viņu? Ja viņš ir tas, ko vajag tieši tagad un šeit??