Šodien man tik tiešām liekas, ka pasaule grūst kopā.
Rīt ir informātika un c++ kd, kas mani nevien nesajūsmina, bet arī skumdina, biedē un dara īgnu..
tas tik dziļi sūkā, ka tālāk vairs nav kur.
Bez tam, rīt ir pēdējā diena, kad es redzēšu Dāvi.. Pēc tam sekos gara 1,5 nedēļa bez viņa esības, klātbūtnes.. :/