Skolā biju neraksturīgi klusa otro dienas daļu. Kāpēc? Pie visa vainīgs VIŅŠ. Mani TĀĀĀ samulsināt es nemaz nezinu kurš vēl spēj. o.O Nē, iespējams, ļoti, ļoti pozitīvi, bet es negribētu kko ne tā padomāt, ne tā saprast, tāpēc būtu jauki ar viņu parunāt. TĀ kārtīgi.

Es beidzot noskaitīju dzejoli neraudot. Tas bija tik šausmīgi, bet vismaz progress. Nepaies ne gads, kad varēšu jau NORMĀLI to noskaitīt un atcerēties elpot xD

Presē divi čalīši (krievu tautības) nekautrējās mani apspriest un pat paprasīt manu nr (kuru es atļāvos nedot)..

Sajutos ĻOTI, ĻOTi dīvaini šodien. Kkas ar pasauli nav kārtībā viennozīmīgi.

Un rītdien officiāli vairs nesmēķēju (vismaz es ceru, ka viss izies tā, lai es nesmēķētu). Vismaz pēc Dāvja... izdarītā (?)..
Lai nu kā.. Jā.. Trakums. xD Nav vārdu.