Šodien pamodos dīvaini labā noskaņojumā. Tas nekas, ka es pačučēju ĻOTI maz stundas un pamostoties tēvs uz mani bļāva. ņemot vērā, ka pret viņu bija pagriezta tā auss, kura neko nedzird [vai dzird ļoti, ļoti, ļoti švaki], pēc tam, kad viņš apklusa es izmetu kārtējo "Ko" pagriežot galvu, Viņš sasmējās un vairs nebļāva. Nožēlojama situācija.

Tēvs pat ieraudzīja, ka sēžu pie pc un nebļāva, nenotrieca mani nost. Laikam tomēr tas, ka es pa kluso te lavos, lai pasēdētu 3-15min, atstāj ietekmi un tomēr nozīmē, ka es kko gribu darīt un, ka griesti pavisam, pavisam nav vairs jauki un interesanti. Laikam viņš būs samierinājies, ka pc man ir kas līdzīgs kā kaķiem baldriāņi vai mazām meitenēm princešu kleitas, vai arī *seko ļoti daudz salīdzinājumi*.

Lai nu kā, beidzot, kad es varētu uzbliezt kādu postu ICam vai varbūt izdarīt ko citu jauku - serveris neiet. [Es, protams, nesaku, ka Irēna ir pie tā vainīga, bet tas pēdējais teikums bija manāmi aizodmīgs viņas dienasgrāmatā XDD]

Šodien smaidu kā maija saulīte. Un pēc mirkļa man būs pirmais ne-ģimeniskais un ne-strādnieka viesis. Viva pieteicās atbraukt ciemos. Būys jāatcerās sēdēt viņai blakus ar to ķermeņa puslodi, kura kaut ko dzird. xD Un, uzminiet, ja viņa neaizmirsīs - viņa man atvedīs caines.. gaiši zilās.. Mmm.. Ja tā padomā - es nemaz neesmu atkarīga. Vismaz tajos mirkļos, kad IR ko darīt. Bet tākā nedēļu nav sanācis piedzīvot tādus mirkļus, tad manas vēlmes, alkas un cerības pēc kāda dūma ir vnk smieklīgi uzpūstas, samilzušas un teju sprāgstu pušu. :D

Lai nu kā, ar mani ir labāk. Un es arvien gribu raxtīt. *siekala*

Un es saņēmu vēstuli no kāda cilvēka, kuram sen jau gribēju uzrakstīt. Visumā jau forši, ja vien čalis atkal nebūtu iemeties ar galvu savos darbos un turpinātu man atbildēt. xD Un visumā baigi neforši, ka man būs tā iespēja ar viņu tikties tikai aprīļa vidū, jo, saprotiet, viņam nav laika uzturēties rīgā. LATVIJAS GALVASPILSĒTĀ.