Brīvlaiks būs atpestīšana. Miers un klusums. Esmu nolēmusi arī jauno gadu un ziemassvētku pavadīt klusībā pie svecēm, eglītes, piparkūkām, mandarīniem un grāmatas. Kaut kā ir tik ļoti noplakusi vēlme ārdīties un trakot, (hormoni mierā beidzot).

Šodien darbā bija +/- elle, bet nu izturēts ir. Vēl rik rītdiena jāiztur un tad atkal 6as dienas brīvas. Elle tādā ziņā, ka dabūju šodien savu pirmo aktu. Vēl divi un esmu adios amigos. Iemesls muļķīgs, bet laikam akts bija vajadzīgs, lai apzinātos patiesās darba-devēja un darbinieka attiecības. Viglprātīgums mazliet nomira.

Izskatās, ka šī jaukā nakts tiks pavadīta pie mācībām pilnībā. Pēdējās divas dienas, kad var isniegt visus nenokārtotos dranķus skolā + man rīt pēc skolas jābrauc uz darbu un nez vai pēc tam būšu spējīga kko pamācīties, so.. šobrīd jāizdara tik daudz, cik man ļaus nakts.
Vismaz pozitīvais, ka rokas neniezēs (nu niezēs jau enivei, bet..) pēc trešās daļas grāmatai, jo es nepaspēju viņu izdrukāt. Rīt.

Klausos debšķīgo Debesi (tā sauktais) un sāku domāt, ka arvien vairāk pieķeros Klasikai. Tik miermīlīgi, tik svētlaimīgi. Vienkārši, skaisti.

UN manas domas vairs nav latviski. English, english.. Sāku līdzinātis spoguļattēlam, kuru tā kāroju satikt.
UN es arvien gaidu savu vampīriņu (joks. pa daļai).

Posti būs drīz, pavisam drīz.. Es laikam esmu neliete, bet man ir pačābīgi ar laikiem. xDD
gribu satikt buzi ļoti, ļoti, bet izskatās, ka tas būs iespējams vien 2dien ātrākais. :/