Šodien darbā tomēr ierados. 8,5h tīra darba. Nez, man patika. Laiks paskrēja ātri, jo biju "virtuves sirds". Skraidīju pa visiem kaktiem un darīju VISU. Par labiem tempiem mani pat palūdza uzkavēties ilgāk, lai citi cilvēciņi varētu padrinkāt un uzkurīt un virtuvē nepaliek bardaks.
"Mēs tač esam komanda" - dienas citāts no kolēģīša.
Rašoju kā pienākas un ar sevi esmu ļoti apmierināta (sun).

+ pēc darba buzis. ^___^

P.S. Man arvien ir sajūta, ka sarkanā acs ir kkur kaklā vai barošanas trahtā. nepatīkami.