protams, ēka jau neko nav izdarījusi, bet skolās esošie principi, muļķīgi LR jaunie noteikumi, Paeglīša pārlieku lielā degsme būt par "otro tēvu".. tas viss savācoties kopā veido kaut ko pagalam Phē.. bet tas šodien. Redzēsi, rīt jau atkal būs viss labi. Galu galā, es sevi protu kaut kā "ieprogrammēt" uz to, ka, lai cik sūdīgi man būtu, es tomēr priecāšos un līksmošu par kaut kas, kas šķietami bezjēdzīgs, liekas uzjautrinošs, labs vai vismaz pozitīvs.
Esmu zoss, zinu. Bet tā ir vieglāk, līdz mirklim, kad visa ir par daudz.

dirsināšanās no valda puses - stulbi prikoli, replikas riebīgas, aizskarošas.. protams domātas nopietni, lai gan ķip pēc idejas teiktas nenopietni (lol,. apraxtīt nevaru). Bet es jau protams ar nespēju palikt mierā, ja mani vislaik velk uz ko tādu. Teātri mēs visi spēlēt mākam un man nav grūti nospēlēt perfektu lomu, nav grūti patēlot tāda paša tipa cilvēku un pamētāties ar tikpat truliem izteicieniem un/vai lietām..
It kā jau viss ir baigi Okey, bet tai pat laikā.. Atceroties to teikumu: "Ja pat kaut kas ar mums notiek, mēs paliksim draugi" no viņa puses... iedvešs domas, ka būtu jāsāk neuzticēties nevienam. xD

-- lab, man ir besis, mazliet. noraxtam to visu uz to un aizmirstam.
Have a nice day! Mcā xD