Skolā svarīgākais ir mācīties, bet es to tikvien kā varu skaļi paziņot. Man nesanāk attiet no vasaras un pieķerties tā nopietni kaut kam. It īpaši pēc manas un Svena sarunas, kad viss šis "sūds", ko mums pūš galvās liekas neiedomājami bezjēdzīgs. Tikvien tev galvā jāpatur tādas novirzes no patiesības, lai spētu dabūt "i" burtiņu kādā no priekšmetiem. Muļķīgi, manuprāt.

Es nesaku, ka draudzenes. Bet nu, mums nav grūti sakomunicēties, pasmieties & stuff.
Īstenībā, ja Valdis tā mani tgd censtos nedirsināt, mūsu attiecības varētu saukt par mazliet jaukākām kā tad, kad bijām kopā. xDD Ja vien viņš visu laiku nedirsinātu mani. :D

Manām un tēva attiecībām? Iestājās, ēēē, zināma bļaušanas(no viņa puses - asaru(no manas puses) stadija xDD

Jo skola ir vainīga pie tā, ka sajūtas ir vnk tik fenomenāli sūdīgas. Nebūtu skolas, nebūtu strīdi. Nedirstu man mutere virsū. Reāli man pat būtu savādāka attieksme pret daudzām lietām, bet ko nu tur.. >.<