No rīta pamosties un secināt, ka nekas nav bijis tikai sapnis. Heh. Es pat nezinu vai vēltos, lai tā būtu, lai tas būtu tikai sapnis.
Arvien ir tizli un maybe nu ir tizlāk kā iepriekš, bet.. vismaz no galvas viena lieta ir ārā - likt zināt.

Šodien jāiet uz darbu, bet es negribu. Jau atkal es neko negribu. Sēdēt mājās un nedarīt neko. varbūt atkal izlikties slimai?
Lai kā man negribas iet prom no Māra un Alda, Rozas, Madaras, otras Madaras, Lindas u.c. cilvēkiem, neliekas, ka kas cits atliek. Iestājies dzīves panīkums, gribas tikai miegu. Gulēt, gulēt, ar cerību nepamosties vai pamosties iepriekšējā gadā.

- Ko Tu darītu, ja tev būtu iespēja atgriezties laikā tikai vienu vienīgu reizi? Ko tu mainītu? -
Mana atbilde uz šo, lai kā gribētos teikt, ka tie būtu divi gadi back, bet es nevaru. Esmu priecīga par to kā ir tagad un štrunts par to, ka nelaimīga piedevām. ;D

Edit: Es kā vienmēr izdomāju ko ģeniālu. Hāāh. Tagad tikai tas jārealizē un es no darba būšu prom viens-divi. ^.^

Edit2: Man kļūst slikti no šokolādes. Šokolāde allaž man ir palīdzejusi grūtos mirkļos, bet laikam no rīta viņu saēsties nav ieteicams. xDD

Edit3: es nevaru iziet 6o klasi. Bļah. stulba esmu .