Toms uz mani ir uzmetis lūpu. Man ļoti labprāt gribētos zināt - kas pie velna notiek un ko esmu izdarījusi?!

Zobārsts mani šodien pamatīgi apčakarēja. Zaibal tas stulbais stomotoloģijas institūts. Nahuj viņus visus! Dedzināt! man 1,5 mēnesis ir jāgaida, lai viņa man saremontētu vienu zobu. Un kas to zin, cik ilgi pēc tam būs jāgaida, lai sadakterētu pārējos. Izrādās, ka pīpēšana pamatīgi viņus nobeigusi. >.<

Darbu atkal gribas pasūtīt nahuj.

Un man dikten liekas, ka esmu nolemta mūžīgai vientulībai. Sajūtas iekšēji nav nekādas. Skumjas un ilgas. Riebjas.

Nogurums pārmāc prātu un es pat nespēju priecāties, ka ir aaizvadīta pirmā skolas nedeļa.
Jau atkal sadoiti projekti un mājas darbu kalni...
Rīt un parīt ir darbs, man arvien nav mūzikas..

Parādijās vēlme, kaut mani vakar būtu notriecis tas melnais bumers. :/