Darbds man šodien patika ar lielo "p"..
Ja vien neskaita, ka es pārrados mājās viscaur smaržojoša pēc sinepēm un darba-pārtikas. :D
Pirmo dienu garnēšana. Laikam apraxts "Sinepes uz visām pusēm, kečups visur, salāti lidojoši, sīpoliņi un citi dranķi" izsaka visu. Bija jautri un smieklīgi. Salaidu grīstē tikai divas bulkas. ^__^ Un arī tikai sākumā.
Bez tam, apziņa, ka neesmu es tā, kas kavē pagastu, ir ellīgi laba.
Diena pagāja ātri un tas ir vislabākais. Ka darba stundas, minūtes, sekundes nevelkas mūžību.
Ielīst dušā pēcāk gan bija fantastiski. Nomazgāt to sinepju kārtu un smārdu.

Lai vai kā.. vakars kā jau pēdējās dienas, tika aizvadīts rajonā. Brīnumainā kārtā, es esmu atsākusi uzturēties arī te.
Ar Lindu pļāpāt ir feini. Gan darbu, gan standartiem, gan piedzīvojumiem, teātri, vispārēji, līdz pat tam, ka esmu iesēdusies kožļenē, plostiem utt.
Man patīk tā ideja. Ideja par divu dienu mieru un dabas baudīšanu, pa starpai izbaudot nedaudz plostošanu piedzīvojumu, tai skaitā tā pagatavošanu. Un vakarā - uguns, gaļa, ģitāra, blakus ūdens.. Tā fantastiski mierīgi. Mirklis miera no visa un visiem.. Tikai pāris cilvēki. Jauns skats uz pasauli, jauni paziņas, jaunas emocijas.. Jā, man patiktu, zinu, ka patiktu.

Un vispār, Linda mani iespaido tik pozitīvi, cik nu vien var. Man tagad tiešām gribas ko darīt. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk es saprotu, ka es kaut kur metīšos iekšā. Un tā ir pozitīva sajūta - tā apziņa, ka es to varu un, ka tam es atrastu laiku, ka tas darītu mani laimīgu un pilnveidotu.
Reizēm uz pasauli ir jāpaskatās no vairākiem skatu punktiem un reizēm ir jādara viss, lai uz to varētu paskatīties daudzpusīgi.

Un es sapratu, ka gribu uz teātri, gribu atpakaļ žurnalistiku, gribu masāžas kursus, gribu volejbolu, gribu nedaudz miera, sniegt palīdzību un algas dienu. :D Liekas pilnīgi bezjēdzīgi savienojumi, tomēr tā nav. Un vēl ko es gribu ir.. mīļumu. Valdi.