Kuce, kuce, kuce viņa ir. >.< Kopš šī mirkļa es nīdīšu un centīšos izskaust tos cilvēkus no sabiedribas, kas ir tik pretīgi egoisti, spītīgi āži un pretīgas cūkas kopā, ka nespēj izdarīt pat tādu sīkumu kā pacelt telefona klausuli un izdarīt vienu labumu pasaulei - glābt otru cilvēku.
Dusmīga? Da labi, jūs jau nedomājat mani. Grrrr...

lai gan diena bija jauka, kompānija mīlīga, biljards labs [jā, es pat sāku trāpīt pa bumbām un turēt pareizi kiju ^^ ], paziņojumi bija šausmīgi savdabīgi, alus [nepievemtais] bija gards un Anna bija psiha, bet.. par spīti šim visam, pat smaidam uz lūpām, es jūtos kā no iekšienes man cauri būtu izbraucis zāles pļāvējs, atstājot vien asiņojošus audu gabalus un šmuci.

Domāju par Tomu. Un Barašiku. Kāpēc viņam jānāk tagad, kad man negribas nevienu pašu cilvēku ar gaili starp kājām? Nožēlojami. ><

Nemra aizbrauc. Viva strādās. Es mācīšos un 4dien man ir jāiet pie māsas uz vecāku sapulci. Kas pie velna notiek?
Ak jā, un dabūju vēl morāli par to, ka mani bērni izaugs ar anomālijām. Bļāāāģ. Nebūs man tie sasoditie kustoņi, kas kauc un slapina autiņos.

zaibal man viss. Nudie >