Tāds vējš, tāds laiks, debesis.. (mm)

lasu grāmatu lēnām, domāju par dzīvi, ilgām.. Pa ilgiem laikiem par nākotni. Un ne citu.

Satikt Svenu šodien bija tā jauki.. ^__^ Un Annu.. Es laikam pirmo reizi mūsu pazīšanās laikā runāju vairāk par viņu. :D vai vismaz vienlīdzīgi. Un jutos labi, jo man bija vienalga.

Runājām par sapņiem, kuri pēdējā laikā ir manās smadzenēs sagājuši dēlī pilnīgā.
Edzis bij' mans brālēns, bet nebij brālēns. Un mēs dancojām skolas kaut kādā zālē ar diskobumbu, kamēr man bija jābūt informātikas ieskaites gala konsultācijā.. o,O
Sapnis bija komiski smieklīgs. Un beidzās ar jautajumu, uz kuru nespēju atbildēt un, kuru neatceros. :D Bet atceros, ka tas bijis svarīgs.
Es murgoju. Freids manā galvā apmaldītos, es to zinu xD

Izrādās, ka Zacham tomēr ir mati. Maz gan [tāpat apmēram kā uz Monas dzimeni].. Un viņš brauks drīz prom. :/ grieķija. Atbrauks kā brūns saldums, visticamāk. Vispār dīvaini, bet pēdējā laikā mums ir ļoti labas attiecības. Tādas.. savādākas kā agrāk xD Tādi sirds-draugi brīžam, vai kas tml. Priecē!

Toms gāž pasauli kājām gaisā, lai tiktos ar mani, bet man ir bail.. Man ir pretīgums iekšā un es negribu, bet negribu/nevaru skaidri un gaiši pateikt, lai viņš liek man mieru..

Laikam esmu aizvākusi no sevis to depresīvo, kas bija. Un tas priecē! Tik ļoti kā nekas.. Brīviba, dzīvība, mīlestība... Uz pasauli, sevi, citiem..
Vējš glāsta seju maigi un es tam smaidu. Smaidu visam.
Laikam jau ļoti cenšos kļūt par kādu, kas neesmu. Un zini, reizēm tēlojums tik spožš, ka noticu pati. :)