Vasaras izskaņā tomēr, tomēr darbs uzrīkoja mums visiem sporta spēles. Tad nu mēs spēlējāmies. Batuti, volejbols, basketbols, futbols, TAUTAS BUMBA (ak tu jē, cik es tādu ilgi nebiju spēlējusi), stafetes, uzdevumi no jaunsardzes puišiem, dziedāšana, dancāšana.. AK!! Tik piesātināti, tik fantastiski un tik nogurdinoši.

Pirmo reizi mūžā lēkāju uz batutiem. Mācījos taisīt salto. Pagaidām pietrūkst nedaudz, nedaudz, lai es nokļūtu līdz stadijai "atpakaļ uz kājām", bet es pieļauju, ka ar otro reizi varētu izdoties.
Volejbols. Te vienkārši pietrūkst skype smailija (mm). Baudāmi.
Baslketbols. Nu tā nu gan ir lieta, kur "I suck" vēl trakāk nekā agrāk. Šķiet, ka pa visu spēli es uz grozu raidīju vismaz duci bumbas. Un rezultatība = 0. Vienīgais sodiņi mani glābj un tas, ka es māku nobloķēt cilvēkus. Smiekls. Es atsakos spēlēt šo spēli tagad!
Tautas bumba. Es dievinu šo spēli. Un es nesaprotu, kādēļ es viņu nebiju spēlējusi no kādas [??] 6.-7.klases, bet šī spēle ir vnk AWWW. Sanāk, patīk, baudāmi.
Pa starpai spēlēm, mūs ievilka mežā un (Nē, neizvaroja!) lika rāpties pa visādiem striķiem, centās mācīt, kas ir komandas darbs (sadarbība), domāt nestandarta situācijās, šaut [ŠAUT!!!] un vispār forši.. ^__^ [Tā kā tā bija sacensība palikām pēc laika 3ā vietā. Wahahā.. ap 17 komandām domāšana un sadarbība, un veiklība ir sliktākā līmenī par mums].

Nezinu, ar kolēģiem atrasties ne-darbā, nerunāt par darbu un vnk baudīt pasākumu.. Biežāk tā!!