Lai cik daudzsološs būtu iesācies janvāris, tā beigas ir tik ļoti garām, cik nu vien iespējams.
Darbā šobrīd paveras divas brīnišķīgas iespējas. 1) Martā tieku uz kursiem un uzkāpju līdz baltajam kreklam. 2)Februārī rakstu atlūgumu un meklēju sev jaunas aizraušanās.
Ģimenē arvien bez pārmaiņām. Tēvs aicina nākt strādāt pie sevis, un, ja februārī man nāksies uzrakstīt atlūgumu - pagaidām nekas cits arī neatliks.
Sociālā dzīve: arvien krasāk noslēdzas.
Attiecības: arvien ir tik perfekti, ka to nav. :D
Tiesības: braucot ar labu garstāvokli - neuzmanība pret zīmēm. Braucot ar dusmām - tehniski nepareizi (sajūga svilināšana). Jāpaļaujas uz laimi!

Morāli izsūkta. Biju vakar spēlēt biljardu. Būtu ļoti jāmelo, lai teiktu, ka man iznāca kaut vai normāli. Šodien braukšanā tik nīgra uz visu pasauli un instruktoru, vairākas reizes dabūju aizrādījumu par agresīvu braukšanu.
Šodien necēlu klausuli, kad man zvanīja meitenes. Tikai gulēju un īgņojos.
Nesaprotu, kur palikusi Annija.

Laikam nelabvēlīga mēnesfāze. Cerams, ka pāries. Drīz.