Lai gan naktī miegs bija tikpat izdilis kā manu mīļo sarkano zeķu papēdis (xD), darbā nogurumu nejutu.
Viss jauns un foršs, un biedējošs. Sākumā staigāju pa telpām un jutos kā citplanētietis, bet, kad mazliet pieradu, viss uztraukums norima un palika tikai "strādā, bērns, strādā" sajūta - kā jau klasiski.
Bija jauki satikt kolēģus, kopā pasmieties, papļāpāt, bet atgriezās arī ļoti traucējošā atbildības sajūta, bez kuras bija tik vienkārši. Uhh...

Lai nu kā, nākamās nedēļas grafiks ir pārsteidzoši pozitīvs. 5/7 dienām jāstrādā, kas beidzot sāk izskatīties pēc "Tā tam ir jābūt".
Tagad tik sevi jāpiedabū gulēt, jo lai gan tikai tikko pārrados mājā, rīt agri jāceļas, bet miedziņš apradis apskriet visas citas mājas un tikai uz rīta pusi pieklauvēt pie manām durvīm.

Nu, ja. :)

6/7 dienām jāstrādā. Un 6diena jāpavada Litas dzimšanas dienas ballītē. Meitenes grib iet dancāt un trakot. Es laikam (vēl?) negribu. Kas uzvarēs - mana iekšējā "sēne" vai sirdsapziņa, ka vienreiz gadā, par prieku Litai, jau var?!

Šīs dienas darba dienas sekas - mugura sāp tik traki, ka, pieliecoties tagad, ievēroju visus pareizos principus - taisna mugura u.tml.
Nākamā brīvdiena: 7dien [Tas šķiet tik nesasniedzami tālu...].