Manam organismam ir nodarīts ļaunums. Sajauktais režīms atspēlējas katru nakti tieši bez desmit trijos. Es pamostos un vairs nevaru aizmigt. Cik noskaidrojies līdz šim - šo mistisko laiku nespēj ietekmēt gulēšana vai negulēšana iepriekš, pilnīga un galīga negulēšana iepriekšējā naktī, alkohols asinīs, nedz arī augsta noguruma pakāpe vai pat prātu apbombordētā doma, ka jābūt darbā jau 6:30 no rīta.

Lai nu kā, šī diena sākās visnotaļ interesanti. Kad es pēc trešā modinātāja beidzot izrāpos no gultas, mani sāka kratīt šausmīgs drebulis. Vakardienas alutiņš, acīmredzot, tikai tagad sagribēja iet ārā no organisma. Mirkli pakratījos un skrēju uz autobusu (biju gan paskatījusies darba dienu un nācās bišķīt pasalt, kamēr sagaidīju īsto brīvdienu transportu). Mierīgi savā nodabā pīpēju un skatos, ka pēkšņi pretī nāk Mārtiņš N ar savu draugu. Šiem gan vēl žvingulis nebija izgājis.. Nekas daudz jau nav mainījies, kopš pēdējo reizi bijām uzsituši klaču. Man viņš vēl arvien šķiet šaušalīgi mīļš un foršiņš. Aww. :D Un viņš būtu viens no tiem nedaudzajiem, ar kuriem es gribētu atgriezt kontaktu.

Nu, rekā, aizbraucu uz darbu un beidzot satiku Vasiliju. hihi, man būs šokolāde 4dien. Jēj. ^_^ Dabūjām biki papļāpāt un "noskaidrot attiecības". Viņš domāja, ka es esmu uzmetusi par kko lūpu, man atkal šķita otrādi. Beigās izrādījās, ka es vnk no telefona varu aizsūtīt SMS tikai izredzētajiem. Vasja nebija to skaitā. Nu neko. {ā, jā, piebilde: ja nu gadījumā arī kādam no jums, mani dārgie cibotāji es pēkšņi neatbildu uz sms-kiem, varbūt ir vērts vnk pazvanīt. *pīīs*)
Sāku strādāt ar nelielu nokavēšanos un.. bļā, jau no paša rīta tā bija elle. Šitādu sestdienu es vēl nebiju piedzīvojusi. Izgāju no darba ar sajūtu, ka mans mugurkauls ir lauzts divās vietās. Vēkšš.

Man šodien baigi hipijiskais noskaņojums. Laikam nenāk par labu miega bads un Svens, ar ko sanāk, pārmaiņas pēc, tik forši pakumunicēt iepriekšējā vakarā.