Mazliet dīvaina pasaule. Tad, kad šķiet, ka ir pavisam slikti, sākas balta strīpa un šķiet, ka viss ir tieši tā kā vajag būt un vēl labāk. Par spīti kalniem, pa kuriem mēs te visi braukājam, lai cik zemu vai cik augstu.. vienalga jau ir labi. Bez sliktā nevarētu novērtēt labo. Vismaz es te tā cenšos sev iebakstīt galviņā to.

Ziemassvētku sajūtas arvien nav. Arī gada noslēguma sajūtas - nav. Pabeigto darbu saraksta arī nav un to darbu, kurus būtu jāizdara... uzminiet! - nav.
Mazliet muļķīgi tā klīst kaut kur caur sniega kupenām bez galamērķa, bet var jau būt, ka beigu beigās nonākšu tur, kur man ir jābūt. Cerams, iztiksim bez kupenām.

Tā kā man piešķīra atvaļiņājumu decembra izskaņā, ceru, ka izdosies sakārtot kaut kādus neapdarītos darbus. Būtu diezgan forši, ja sanāktu tikt pie Suša uz ENG, bet.. *sēne*.
Bet varbūt tas būtu labākais laiks, lai sakārtotu tās draņķa tiesības, kuras kā liels melns mākonis man vislaik acu priekšā rādās kā vislielākais kauns. Jātiek vaļā no veciem parādiem un varbūt iekustēsies kaut kas jauns un labāks. *nopūta* Vajag jaunus iespaidus, jā. Un vajag beidzot nokārtot tiesības. *jak*