Ķirsīts
17 Oktobris 2010 @ 00:19
lielais brālītis  
Lasot viņa vecās vēstules es smaidīju, kaut baidījos elpot. Tas tomēr ir no viņa.. kaut kas tik necils, bet tik ļoti, ļoti vērtīgs.
Kad liekas, ka ir jau pāri, pienāk kaut kāds mirklis, kad apzinies, ka vecie parādi tomēr vēl nav nokārtoti un vēl nekas nav beidzies.
Man aizvien viņa pietrūkst. •šņuk•