Lai gan šajā diena varbūt nebija tāds uzsvars uz improvizācijām, tomēr diezgan veiksmīga diena. Interesantas lekcijas, maķenīt lielāka kontakta izveidošanās ar citu restorānu topošajiem instruktoriem un perfekta personīgā saskarsme ar cilvēkiem, kuri runā tikai krieviski. [Fāze "neko nesaprotu" ir beigusies Tagad tikai jātiecas uz fāzi "pašai jāsāk runāt"].

Lai nu kā.. atsauksmes tikai tās labākās. Vēl arvien esmu sajūsmā par dzirdēto, redzēto un uzzināto. Nu tikai tas mazlietiņ jāsapludina smadzenēs un jānosēdina informācija.
Vēl viens diezgan priecējošs fakts - arī otrais [šoreiz gala] tests ir uzrakstīts un nokārtots ar 100% precizitāti. Principā, nedaudz negaidīts rezultāts, kas nevis patīkami pārsteidza, bet pamatīgi šokēja, jo.. nu jā.. no visa kursa mēs tādas bijām tikai divas un.. ēē.. vismaz man bija mulsinoši stāvēt visu priekšā, smaidīt un es-īsti-pat-neatceros-šo-konkrēto-mirkli. xD

Lai nu kā.. Līdz izvirzītajam mērķim mani tagad šķir tikai maķenīt Lielākas un mazākas atestācijas atlikušajā nedēļā. *izelpa*

Pēc baltajām svītrām nāk melnā. Arī šoreiz.
Protams, ka Binčika atestāciju es nenoliku. Ar to gan es jau biju rēķinājusies, bet nu vienalga.. nedaudz skumīgi. Un lai gan priekš `pirmās reizes` rezultāti ir pat tādi labi, es vienalga sāku domāt arvien vairāk, ka nav vērts šis viss.. >.< Moš drusku pārvērtēju sevi piekrītot.

Tomass vēl arvien uz mani saēdies un liek man justies slikti par neko. Ja man arī rītdien vajadzēs viņam nodot virtuvi, es laikam parakstīšu savai pašsajūtai nāvi uz vēl vienu vakaru.