Diena:
darbs: "Annij, 7dien vajag pastrādāt." "jā, labi."
Edzis: "Brauc uz centru. tiri piri." "jā, labi."
tētis: "Braucam uz laukiem. tiri piri." "jā, labi."

darbs: "Annij, vajag 1dien pastrādāt." "līdz cikiem? (..) Nē, sorry, nevaru. Varu tikai rītu paņemt." "Ta neko. Čau."

ar "jā, labi" var vienreiz ieķēpāties.
Vispār jau pārmaiņas pēc satikt Edzi bija jauki. Nu tā, nesagāžot neko īpašu, bet tā vnk.. jā.
Arī uz laukiem aizbraukt bija jauki. Mazliet jocīgi, bet.. pārmaiņas pēc daudz sasmējos par visu ko.
Darbā.. šķietami, bez manis nespēj izdzīvot, ja jau jāzvana man 2x dienā. hā-hā.

Šodien strādāju. Rīt tomēr jāstrādā. Man liekas, ka man nav jēgas vispār kko plānot uz priekšu, jo.. šķietami, es tai darbā uzturos vairāk nekā mājās un tāda lieta kā "brīvdienu" vai vēl labāk "100% brīvdienu" man vnk nav. [Mierinu sevi ar domu, ka būs solīda alga.]
Lai nu kā, dabūju vismaz uz papīra brīvu 4dienu. Redzēsim, kas notiks līdz tam.

Neko, rīt, ja paveiksies un būs ieskaitīta nauda ar Neilu jāiet kāda daļa nodzert. (rock) Vismaz ne-darbs. ;D