Atvaļinājuma pēdējās stundas. Jau pavisam drīz atkal ierastais ritms, ierastie rushi, bez elpas tik strādā un strādā. Atā, Vasara!
Nu ir jādomā par naudu, jā. Pelnīt un likt krājkasītē mirkļiem, kad tā lieti noderēs.

Vēl pirms darba - stulbās kāzas. Es nesaprotu, kādēļ tur iešu, kādēļ tur smaidīšu un izlikšos, ka priecājos par viņiem, ja patiesībā.. Man žēl gan viena, gan otra, gan gaidāmā sīča. Nez vai kas sasteigts ir labs un nez vai bērniem būtu jāprecās. Varbūt pa priekšu derētu izaugt. Bet nu ko.. Uz veselību!

EDIT: Vispār jau kāzām nebija ne vainas. Skaisti un jauki. Bet ar to tikai viņiem dzīve sākas, ne tā? Nu, vienalga, uz Veselību!