Ārsts kā vienmēr izrakstīja tonnu ar zālēm un lika sēdēt mājās nedēļu.
Uz Žetonu es nebiju, uz Izlaidumu neiešu un nu šķiet, ka arī uz Pēdējo zvanu nesanāks.
Vispār, diezgan neglābjami stulbi noslimot pēdējo nedēļu no skolas. Tā tomēr ir pēdējā nedēļa vidusskolā. Bet kā tas nākas, ka man nav žēl?
----
Mani baigi aizķēra viena doma šodien. Par mērķiem dzīvē. Es centos atrast sev kaut ko vairāk par "atkārtot seksu vētrā" vai "nopirkt jaunu mp3".. Un es nonācu pie secinājuma, ka man nopietni ir par kaut ko tādu jāpadomā. Jo nedrīkst dzīvot bez mērķiem, pat, ja esi tik pohujistisks kā es. Un vispār - jāpārstāj būt pohujistei. Jāsāk beidzot sev likt just/sāpēt.