Ļāvos mirkļa impulsa un sarunāju tikšanos ar Jāni. Man gan nav nekādu mērķu uz viņu, es domāju, ka šis varētu būt tāds jauks pagrieziens rutīniskajā dzīvē. Viņš ir tikai pavisam, pavisam vecs skolas biedrs, kuru es mūžību neesmu satikusi. Varbūt, ka izrauj no virpuļa. Galu galā, cik es atceros, mums kopā ir gājis savādi jautri. Un, patiesībā, pat pietrūkst tāda veida pastaigas, kad smejies par neko, runā par neko un dari neko, bet vienalga pavadītais laiks ir atmiņu vērts un nav nožēlojams nemaz.