Pēdējā viņa darba diena tika pavadīta jautrā atmosfērā. Viņam bij enerģisks noskaņojums, kamēr viņš mani sita ar maisāmajiem kociņiem, bakstīja, grūstīja vai aplēja Māri ar ūdeni, vai atstāja savu pēdu nospiedumus sniegā xD

Atvadas bija parastas. Ciešs apskāviens un došanās prom vēl dzirdot, lai es nepārdzīvoju. Varbūt es neskumšu pēc viņa, tomēr viennozīmīgi ilgošos pēc čillīgajiem vakariem, sabiedrības, tā smaida. Apskaujot pat dzima pārliecība, ka nākamreiz es viņu satikšu nejauši uz ielas pēc gada vai diviem.