Pamodos un paliku gulēt. Man nebija vēlmes celties un iet uz skolu, nebija vēlmes redzēt viņus, redzēt vispār kādu. Novārtījos un visbeidzot piecēlos, lai ietu uz darbu.
Darbā bija jauki. Vairums priecājās mani redzēt, jautāja kā gājis.. Mazliet pat aizdzina domas, lika pasmaidīt. Strādāt bija grūti. Daudz jauna noticis pa pusotru mēnesi, bet tiku galā ar labiem rādītājiem, pat, ja brīžam rokas nedaudz trīcēja.
Mājās būt atkal nav forši. Domā, domā, domā.. sāp. Un tā vislaik'.
Un čušš.. es pazudu no lv populārākās lapas. Mazliet žēl par bildēm un komentāriem, bet ir lietas, kam jāpieliek punkts.