Šodien man ir silti. Ir jauki saņemt zvanus un sms no cilvēkiem, kas apjautājas kā man iet un kad būšu vesela. Ir patīkami apzināties, ka ir tādi cilvēki, kuriem tu kaut vai nelielā mērā rūpi. Bet no otras puses ir dīvaini, jo tie cilvēki, ar kuriem allaž man ir bijušas labas vai ļoti labas attiecības neko tādu nedara. Un par to ir žēl, jo es parasti cenšos interesēties utml.

Vienu nakti pīpēju ārā un domāju par to vai man ir draugi - cilvēki, kurus nekaunoties varētu šādā vārdā saukt. Tik labi draugi, ka būtu gatava krist un celties par viņiem. Un es nespēju saprast - vai ir? Vai tos cilvēkus, kurus par tādiem uzskatīju, tiešām tā var saukt?