Diezgan smieklīgi, cik ļoti daudz nervu tiek patērēts uz galīgi nevajadzīgām lietām.

Piem, vakarā es vēl sprāgu no dusmām augšā par to vien, ka projektu vadītāja gadījusies padīvaina, ka tam projektam nav jelkāda sakara ar projektu kā pēc definīcijas "projekts", es sprāgu pušu dēļ ICa arī un dēļ dzīves un visumā ienīdu visu un visus.

Tas ir dīvaini, ka Alberts bija tieši tas, kas mani nochilloja, vakars man lika sajust mieru un miegs atkāpās. Es varēju uztaisīt to fuckino prjekta sagatavi (uztaisīju pat vairāk kā no manis prasīja), aizsūtīju 4os no rīta skolotājai uz e-mailu [laikam es vienīgā spēju būt tik ilgi augšā]..

Lai nu kā, man pēc pāris stundām ir jābūt pie ārsta. Nemaz negribu domāt kā es izskatīšos, JO nav jau runa tikai par šo nakti, kuru projekta dēļ nācās pabumbulēt.. iet runa arī par pagājušo, kurā es nogulēju apmēram 40min no visas nakts. :D Lai gan šodien es jūtos ļoti spēkpilna, zinu, ka kkad ļoti drīz es vnk izpumpēšos.

Ak jā, vakar sāku uz skolu iet. Olē.
Aizvelkot māsu līdzi uz poliklīniku viņai tagad nedēļu jāsēž mājās :D
Un man bija tomēr vidusauss iekaisums, BET man beidzot nāk vaļā auss pa brīdim, tākā.. es vairs neesmu kurla un es ceru, ka tuvāko dienu laikā pilnībā atgūšu savu dzirdi.

es noteikti gribēju teikt vēl kaut ko, bet jāiet gulēt. 3,5h miega. Svētība. :) *nožāvājas*