Šī bija vnk traka diena. Nudien traka. Varēju vienā mirklī palikt bez skolas, bet.. par laimi viss izvērtās uz daudz maz labo pusi.
Pats labākais, ka es saglabāju pilnīgu mieru sēžot pie direktores, pie mentenes, pie pārējiem, bet runājot pa telefonu ar senci.. arggr.. Drausmas. vai nu ar mani vai manu ģimeni kaut kas nav kārtībā. Laikam ar mani.

Lasīt dzejoļus viņa pēc vairāk kā gada.. Satraucoši, smagi, bet patīkami. Atrast tos, izprast to jēgu.. Viņa personība allaž būs ar mani un čukstēs man ausī, kas darāms.

Mājās ir remonts un vcairds nav diži daudz vietas, kur es varu būt. Man pat nav TV vairs un es vairs neredzu ziņas. Vo tas ir dziļi nožēlojami. Nav galda, kur uzlikt pusdienas (pat esmu sākusi ēst maizi, lai nav jātur trauki rokās).

Ārā ir auksts un man pietrūkst siltās saules.
Riebjas ekonomiskā krīze, inflācija un tas, ka cigarešu cenas vēl tikai celsies.

Un kaitina, ka nekas labs nenāk ārā iekš ICē.

Kauns par māsu, kura domrakstā saņēma 4i. Dziļš kauns. Būs jāievelk Icā. xD