Ķirsīts
29 Novembris 2008 @ 19:01
liriskā atkāpe no aresta  
Mani tomŗ palaida pie Arnolda, kad biju jau samierinājusies, ka 5dienu un 6dienu nopūšu mājās, kad neko jēdzigu neizdarīšu, kad mācīšos tikai un vienīgi. Tēvs man pazvanīja un ļāva braukt. Agnese ar Lieni sāka aiz priekiem spiegt un es jutos fantastiski, ka kāds manas tikšanas dēļ var priecāties tik ļoti. :)
Aizbraucot tur tika jauki pavadīts laiciņš. Bez pārmērīga alkohola daudzuma, bez kkādiem starpgadījumiem. Ar twisteru, ņammu un daudz pūkainiem cilvēciņiem, jaukām sarunām, kāršu spēli u.c. prastiem, pat gluži pelēkiem notikumiem, kas tomēr spēja man kaut nedaudz ualbot omu.

Ja vien es vakarā nebūtu aizdomājusies par kādu cilvēku, kam aizsūtīju sms, līdz ar to beidzoties kredītam pilnībā, pilnībā. Saņēmu atbildi un skumu. Aizgāju gulēt. Nekas jauns, nekas tāds, ko nevarēja gaidīt un tomēr tik ideāls teksts, kas iesper pa nierēm un liek justies slikti. Tā izjūtos žēlumu pret sevi, arī dusmas.

Nu atkal mājas arests ir atsācies un vēl kādu mirklīti būs jāizbauda mācību grāmatas un citas huiņas, kas atrodamas četrās sienās.

Nogurums, domas par matemātiku, ķirbīti, skolu, darbu un nākotni.