Tā nu sanāca, ka vakar vajadzēja ierasties skolā, ko es izdarīju. Pēc tam es paspēju sapirkties visiem tās nolādētās kartiņas, kuras es laikam katru mēnesi nepirkšu, jo, pēc setuļa vārdiem, tas ir depresīvi.
Lai vai kā, biju aizbraukusi pie vīriņa uz hospitāli. Mans mīļais, pūkainais vīriņš izskatījās diezgan jauki. Pat ar tām reāli-vēl-trakāk-par-reperbiksēm=urlubiksēm. ;D Nezinu, kkā ļoti pozitīvs kekss liekas. Pasmējāmies kopā, paākstijāmies, papļāpājām, papīpējām.. Bija labi viņu satikt. Tā, tiešām jauki. pēc 8mēnešu pauzes. Tādus cilvēkus kā viņš, pasaulei vajadzētu vairāk. Vairāk smaidu, smieklu, prieka.

Pēc viņa pa taisno braucu atpakaļ uz rajonu, kur atkal padarbojos(praktizējos) psiholoģijas svērā. Esmu emociju miskaste - tā es sevi varu piedēvēt. Cilvēki man nebaidās kraut visu virsū un es nesūdzos. ĪStenībā, sāku domāt, ka esmu iemācījusies saņemt emocijas, bet nepārdzīvot tās tik krasi. Liekas, ka beidzot es savus empātiskos gēnus mācos kontrolēt.

Šodien vnk izpļurkāta diena. Plāni atkrita, palika tikai darbs. Bezjēdzīgi strādāt 5as stundas un tikai 11os pārvilkties mājās, bet nu.. arī 10ls ir nauda.

# Sadabūt no visiem atpakaļ parādus (Māris, Valdis, Linda, maybe vēl kāds)
# Nopirkt māsai dāvanu
# Uztaisīt skolēnu apliecības (Cepums, Rolands)
# Izdalīt kartiņas (Svens, Kristīne, Cepums)
# [SOS] Iemācīties bezjēdzīgo dzejoli krievu valodā

PS. Esmu iemīlējusies mašīnās. Vnk nevaru izturēt, ka man nav naudas, ka neesmu pārgalvīgs braucējs, ka man nav tiesību un savas mašīnas. Noskatījos "Tokio Drift"... Vnk āāāāārg! Gaidu 4o daļu!