Šodien sākās lielais "mākslas darbs". Plāns ir nolīmēt visu sienu ar "manu dzīvi". Par laimi, mājās ir vairāki printeri un tas izslēdz iespēju, ka kaut kas varētu stāties ceļā. xD

Svens vakar izmeta izteikumu par grāmatu biezumu. Ar tādu pārsteigumu vaicāja, kāpēc es lasu tik plānas grāmatas.. [štrunts par to, ka šī brīža grāmatai ir kkur 300lpp. :D] - Vai jaunieši uzskata, ka grāmatu biezums nosaka tās kvalitāti?! Kamēr apstulbusi domāju, ko atbildēt, Anna izteica, ka es lasot daudz. Un tas lika apstulbt vēl vairāk. :D

Rītdien/šodien jāsaskrienās ar Štrandānu un Džastinu [es lūdzu Merlinu, lai nebūtu kartējā dzeršana..] Un pēc tam uz veco skoliņu, kur Svens izlaidīsies. ^__^

Noskatījos to filmu, par kuru skandināja Edzis. Likās skatīties tā ļoti dīvaini.. Tākā drusku par mani, drusku nē. Stulbums.

Šodien/Vakar pa nakti jau atkal biju "krīzes centrs" attiecību krustpunktā. Bišķi sāk kaitināt, ka es spēju nokārtot ikvienas attiecibas, bet savas... *nopūta*

Man vajag psihologu. Es vairs nevaru šitā dzīvot ar māti.. :/

Visa noslēgumā.. Darba piedāvājumu ieslēdzu. Problēma tik tāda, ka, ja mani paņem - es dabūšu strādāt jāņos un iztusot nesanāks. Bet... Ai, who cares?!

*žāvājas*..
9ņos bij liktenīgais zvans. Dabūju darba pārruas.. Psc... ja tā padomā - strādat negribas, bet ko padarīsi - naudu vajag. xD
nu ko, visi rītdien, plkst 4tros tur par mani īkšķus.

Laikam būs lielā steigā jākārto visi ārstu papīri. izziņas & stuff..

Viss rīts pierādīja to, ka šī nebūs parasta diena. Nekas nebija tā kā bija parasti.

Zvans. Par darbu. Rīt. Četros. Viss skaidrs. Ko nu vilkt mugurā? Problēma. Labi, piekāst.

Biju skolā dabūt izziņu. Figučka. Okey. Nokārtosim vēlāk.

Biju centrā ar Džastinu un Stenderu. Pasēdējām presē pa ilgiem laikiem un es nesmirdēju. xD Džastinam tika izveidota ekstravaganta, eksotiska, interesanta un visnotaļ svadabīga frizūra. Ķemmes, protams, viņai nebija un viņa pa-pusei-uzspūsta tā arī devās mājās. :D Šamatū efekts. xD

Svena izlaidums bija garlaicīgs un, laikam, vienīgais, ko no tā es atcerēšos bija tas kā Anna grauza puķes kātu, Paula smējās un mēs apspriedāmies par situāciju, kad izlaidumā puisim uzdāvina nevis puķes, bet bēbi ar tekstu "Apsveicu, Tu esi tēvs". xD

Rītdien uz pārunām un, padomā, iespējams tikai nedēļu man vēl būs vasara.. xD bet pēc tam vismaz būs nauda.. $$ xD

Un vispār, man sagribējās izlīgt vai vismaz aizmirst visus dranķus, kas mūsu starpā bijuši, bet, as always, es esmu par lepnu, lai tā vnk ne-no-kā sarunātu tikšanos, jo sevišķi pēc TIK ilga laika.