Man kāds austiņā visu laiku čukst vienu teikumu, bet es par to negribu domāt. Vieglāk ir nedomāt un teikt, ka viss ir labi, pasmaidīt un parādīt dūrīti ar paceltu īkšķi.
Agrāk sanāca. Agrāk biju laba aktrise.
Tagad nav spēka.
Tagad tēlojums ir nepārliecinošs un sauss, bet man ir vienalga.
Viss ir vienalga un gribētos teikt, ka arī par visiem ir vienalga. bet tad jāmelo. Vēl nav vienalga, bet būs. Es ceru, ka agrāk vai vēlāk būs.
Tā tač ir vieglāk.