No vienas puses tik ļoti, ļoti gribas tikt atkal uz pekām, redzēt cilvēkus, iziet izvēdināt galvu, uzpīpēt un iedzert alu. Gribās strādāt, atkal justies kā cilvēkam. No otras - tik ļoti, ļoti negribas iet uz skolu, negribas neko tādu darīt. Varētu vnk sēdēt mūžīgi pie kompja, skatīties filmas, klausīties mūziku, smieties čatā un rakstīt tai stulbajā forumā, kurā arvien esmu iestigusi kā purvā.
Nezinu ko darīt.