Ķirsīts ([info]sveces_liesma) wrote 29. Novembris 2009, 21:17
Aizmirst par teātri. Aizmirst par to, ka ir 7diena. Atcerēties, kad ir jau par vēlu -- dabiska dienas sastāvdaļa? Vainas apziņa? Tā arī spēlē lomu. Edijs spēlē savu lomu. Nojāts garastāvoklis spēlē savu lomu. Ik mirklis, ik katrs notikums dod savu. Tas mūs veido? Varbūt. Bet tā ir pieredze, bez kuras brīžam gribas iztikt. Izvēles iespēja - tāda ir vienmēr.
Viens vienīgs teikums velkas līdzi it visur. Ilgas, pieķeršanās, skumjas un prieks - arī tas viss ir vajadzīgs, tieši tas padara mūs tādus, kādi esam. Vēlmes, mērķi, sasniegumi un izgāšanās.. To visu vajag, nenoliedzami.
Ir mirkļi, kad apkārt vajadzīgi cilvēki, ir mirkļi, kad vajadzīga mūzika. Un ir mirkļi, kad nav vajadzīgs nekas, neviens, pat ne domas, ne jūtas. Kad vēlme neelpot ir tik spēcīga. Vēlme pazust. Un reizēm šķiet, ka pat izdodas.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.