Tik smagi gribas kādam iegāzt.
Negribas neko darīt. Vien peldēt mēnessgaismā - aukstā, aukstā ūdenī. Līdz temperatūra nokrītas, līdz nepaliek vairs spēku, līdz iestājas miers un nakts burvība. Līdz aizmirstas viss, lai vairs nav par ko domāt, lai nav vairs ko just. Lai paliek nekas.
Gribas aizbēgt no visa. Tagad, kad priekšā šī nakts, jo sevišķi. Man riebjas, riebjas, riebjas itin viss. Radošā krīze, depresija?
ooc; Vakarnakt ar Valtu bija tik jauki neko nedarīt. Stundas paskrēja nepamanītas. Skanēja klasikas gabali un mēs norunājām 30 gados precēties, ja būsim brīvi vēl. Man tas patiktu - precēties ar viņu bez mīlestības, vien prikola pēc. Tā es varētu iestūrēt laulības ostā un apgredzenoties. Hell yeah, kā varētu.
laumiņu putekļiem klāts - Komentāri
tikai kripatiņu
Ķirsīts (sveces_liesma) wrote 8. Novembris 2009, 18:16
...