Mājās parādījos tikko. Kamēr vēl ir emocijas - traka nakts ^___^
Beidzot izbaudīju to, ka no rīta nav kāstrādā un jādara citādi mēsli. Beidzot satiku savus razbajniekus, uz kuriem paskatoties vien pat aizmirstas, ka ir jādusmojas. :) Tik jauki, tik dikti, dikti forši iepazīt citus cilvēkus, lēkāt pa bāriem, dzert daudz alu un runāt.. Tik daudz dzirdēt un kko pateikt.
Kā man iet?! Es strādāju, neko citu es nedaru - nonācu pie secinājuma, ka tā arī ir. Izjutu līdzjūtību par septembri, kas būs smagākais, kas man bijis. Feina padarīšana. Ja nenojūgšos, tad būs ko atcerēties ^___^
Un Normunds -- viens feins puika, ar kuru gribēšu parunāt vēl kādreiz.
Un vēlreiz pierādās tas, ka pirmais iespaids ir tik ļoti, ļoti mānīgs. :)