:
rīt sola krusu, lietu, spēcīgas vēja brāzmas. aīj, kā visu to izbaudīt!!! pilnīgi noteikti negribu tupēt zem segas un drebināties. joņot pa āru, pamatīgi pārsalst [lai! nav žēl!], tad doties iekšā un priecāties, cik gan te ir silti. un tad savārīt upeņu tēju, piešaut klāt jēgerīti, tad sacept garšīgākās pankūkas un nozieķēt tās ar iebiezināto pienu. protams, to visu reizināt [jo cilvēkmīlestību nedala].
nelaime tāda, ka ne man jēgerītis un ne es māku garšīgas pankūkas cept.
tomēr būs kaut kad jāmēģina.
==> jo nemīlīgāks laiks ārpusē, jo lielāks siltums un miers manī.
piektdien braukšu uz laukiem pie vecmammas. skaidrs, ka nebūs neviena, kas aizved no stacijas uz mājām, tāpēc nāksies visu to gabalu cilpot kājām. tā stunda ceļā man patīk. mūzika, mazpilsēta, cilvēki, dūmu smarža. un tas brīdis, kad izeja ārā no pilsētas tai pagriezienā - kad var ieraudzīt māju. šķiet, ka katru reizi tur apraudos, jo redzu to ainiņu mājā ar vecmammu, kur zin, ka drīz būšu, tāpēc liek vārīties kafijai ūdeni, steidz sacept kartupeļus vai kas nu viņai kuro reizi ir. tā apziņa, ka viņam mūs gaida.. silti. un vispār - ka viņa vienmēr gaida, kad atbrauksim ciemos. šodien pat zvanīja un jautāja, kad būšu.
un tā nu es zinu, ka ieraudzīšu to lauku sētu pļavas vidū, zināšu, ka tur pie siltas plīts gaida vecmamma, un man pilnīgi noteikti nebūs pacietības iet pa ceļu, bet bridīšu pa taisno - pāri pļavai. tas nekas, ka apavi, zeķes, kājas un viss, kas ar to saistīts, būs slapjš. toties būšu ātrāk nokļuvusi mājās. un to visu var izžāvēt pie mūrīša. nav jau nekāda bēda.
ieradīšos mājās, tad tapšu informēta par visu, kas ir ledusskapī, tad runāšos ar vecmammu, tad iešu uz šķūni pēc malkas, tad kurināšu abas krāsnis. vecmamma skatīsies savus ikvakara seriālus, man būs iespēja daudz un dikti spēlēt klavieres.
spēlēt klavieres un sildīties.
vispār tikko zvanīja mamma un teica, ka braukšot uz laukiem sestdien pa dienu. un puikas būšot abi. tiesa, viņi pēc tam brauks atpakaļ, bet tik un tā - kāds tas būs prieks! jo īpaši tādēļ, ka vecmammai tai laikā ir dzimšanas diena un viņai nav leilākas laimes par to, kad visa ģimene esam pie viņas. vēl tikai vectēvu..
nu lab, šajā brīdī esmu jau sevi saraudinājusi un nav ne jausmas, kā lai liek tekstam punktu, bet ir jau vēls un vēl jāpaspēj aiziet uz veikalu.
sesdien jāaiziet pie vectēva uz kapiem.
nelaime tāda, ka ne man jēgerītis un ne es māku garšīgas pankūkas cept.
tomēr būs kaut kad jāmēģina.
==> jo nemīlīgāks laiks ārpusē, jo lielāks siltums un miers manī.
piektdien braukšu uz laukiem pie vecmammas. skaidrs, ka nebūs neviena, kas aizved no stacijas uz mājām, tāpēc nāksies visu to gabalu cilpot kājām. tā stunda ceļā man patīk. mūzika, mazpilsēta, cilvēki, dūmu smarža. un tas brīdis, kad izeja ārā no pilsētas tai pagriezienā - kad var ieraudzīt māju. šķiet, ka katru reizi tur apraudos, jo redzu to ainiņu mājā ar vecmammu, kur zin, ka drīz būšu, tāpēc liek vārīties kafijai ūdeni, steidz sacept kartupeļus vai kas nu viņai kuro reizi ir. tā apziņa, ka viņam mūs gaida.. silti. un vispār - ka viņa vienmēr gaida, kad atbrauksim ciemos. šodien pat zvanīja un jautāja, kad būšu.
un tā nu es zinu, ka ieraudzīšu to lauku sētu pļavas vidū, zināšu, ka tur pie siltas plīts gaida vecmamma, un man pilnīgi noteikti nebūs pacietības iet pa ceļu, bet bridīšu pa taisno - pāri pļavai. tas nekas, ka apavi, zeķes, kājas un viss, kas ar to saistīts, būs slapjš. toties būšu ātrāk nokļuvusi mājās. un to visu var izžāvēt pie mūrīša. nav jau nekāda bēda.
ieradīšos mājās, tad tapšu informēta par visu, kas ir ledusskapī, tad runāšos ar vecmammu, tad iešu uz šķūni pēc malkas, tad kurināšu abas krāsnis. vecmamma skatīsies savus ikvakara seriālus, man būs iespēja daudz un dikti spēlēt klavieres.
spēlēt klavieres un sildīties.
vispār tikko zvanīja mamma un teica, ka braukšot uz laukiem sestdien pa dienu. un puikas būšot abi. tiesa, viņi pēc tam brauks atpakaļ, bet tik un tā - kāds tas būs prieks! jo īpaši tādēļ, ka vecmammai tai laikā ir dzimšanas diena un viņai nav leilākas laimes par to, kad visa ģimene esam pie viņas. vēl tikai vectēvu..
nu lab, šajā brīdī esmu jau sevi saraudinājusi un nav ne jausmas, kā lai liek tekstam punktu, bet ir jau vēls un vēl jāpaspēj aiziet uz veikalu.
sesdien jāaiziet pie vectēva uz kapiem.