pēc definīcijas skumja

Archive

May 20th, 2009

08:11 pm: fascinē, ka nestāvam uz vietas, ka atstāt to, kas bijis, un iet uz priekšu - vismaz tā spriežu pēc Taviem izteikumiem internetā, jo sazināties ar Tevi privāti man nav nepieciešamības. Cimdiņus man atdevi, jau paspēju pazaudēt, tātad auskarus atpakaļ neprasu. Nevajag. Tomēr vēl jau dursta, vēl dursta. Bāc.. bāc. vienīgais, kas vēl tur, tās ir atmiņas. Pati apzinos, ka, ja mēģinātu ko reanimēt, tad tā tas vislaik arī būtu - ar mākslīgo barošanu. Gudrāk ir atslēgties un iet katram savu ceļu. Man gan rodas iespaids, ka Tev galīgi nevedas. It nemaz. Trakākais, ka jūtu par to atbildību. Paradums? Nezinu. Automātiski sāku domāt, kā vērst ko gaišāku. Taču nē. Nē. Nedrīkstu, nav man tādas pieejas. Mūs nekas vairs nesaista. Palikt tikai kā draugiem arī izslēgts. Nemaz nevēlos tā, jo pati apzinos, ka vai nu visu, vai arī neko. Neko. Pasāpēs, pāries. Viss. Pārāk atšķirīgi.
Man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem apkārt. Ka viņi tomēr piedod, ja mēnešiem ilgi neliekos par viņiem ne zinis. [urrā! tikko pieslēdzies skype onlainā! :D] Ir divi cilvēki, kurus neesmu apsveikusi dzimšanas dienā - jā, tas ir nepiedodami. It īpaši tāpēc, ka viņi tā centās, kad man bija svētki. Bet nē. Domāju, ko darīt lietas labā, šādi nevar atstāt! Vispār.. kaut kāda otrā elpa atgriezusies. Sūrst jau, bet dzinulis ir. Par to vienam citam cilvēkam jāpasakās. Mani gan biedē, ja pieķeras.. nezinu, kā reaģēt, cik tālu laist. Gribas gan pieķerties domai, ka aizgājušo vislabāk dziedēt ar ko jaunu. [nevis ar "ko vietā", nu nē] Taisnības labad gan jāsaka, ka sen nav bijusi tik viegla komunikācija. Var runāt par jebko un jebkādos apstākļos, var nerunāt neko, bet tik un tā būs interesanti. Izdomāt plānus nākotnei, izsapņoties un tā tālāk, un tā tālāk. Ar Tevi nebija tik viegli, Tev pasaule ir daudz racionālāka. Ja kaut kur brauktu, Tu neļautu mums pa nakti palikt bez jumta uz galvas. Jau biju pieradusi pie tādām ērtībām, izlutināji. Tev līdzās biju skaistais papildinājums, būtiskajiem lēmumiem galavārds lielākoties piederēja Tev. Ar šo noteikti negribu teikt, ka tas bija slikti, ka jutos neapmierināta - tieši otrādi. Tāda atslodze, jo zināju, ka vienmēr parūpēsies. Varbūt šis visu sagāza, bet nu neko. Kas bijis - bijis.
Šobrīd, prātojot par vasaras mēnešiem, ir tā garša, kas man patīk - ir mērķis, ir aptuvena nojausma, kā to varētu izpildīt. Nav paplātes apakšā. Ō, jā! Sajūtos vienlīdz atbildīga. Plāns ir gana pārdrošs, bet šis varētu izdoties. Izdosies, šim ir jāizdodas. Tikai nesalaid neko grīstē, meitene. Vienreiz mūžā paraugies uz savām kļūdām un izdari secinājumus. Viņš izturas pārāk labi pret Tevi. Neesi briesmīga, atdari ar to pašu. Tas taču nav nemaz tik grūti, ne?
Es ceru, ka šajā visā nemetos iekšā tikai tāpēc, lai ātrāk aizmirstu Tevi. Ceru, ka tā ir jauna pieķeršanās.

Powered by Sviesta Ciba