pēc definīcijas skumja

Archive

April 26th, 2009

03:38 am: tā fascinē, ka nedēļā vismaz reizi pilnībā salūztu. varbūt pat biežāk, īsti nezinu. bet periodiski gadās. pirmīt nebija izņēmums. kas mani tracina - ka šo nevar paredzēt. atnāk kā ar belzienu. un vienā mirklī attopies pussabrucis.
tā jau diena bija varen darbīga un interesanta - ļaudis jautrojas, ir kustība, ir smiekli. Vienvārdsakot, tauta izklaidējas.
Diennakts 24. stunda nupat iesākusies. Stāvam pieturā un gaidam autobusu uz centru. Tavējo autobusu. Vienīgo, ar kuru var pie Tevis aizbraukt. Tiesa, šis pretējā virzienā. Un tomēr.
Pie Tevis pēdējo reizi biju Ziemassvētkos. Vēlu vakarā no centra skrējām uz pēdējo autobusu. Paspējām. Iekārtojāmies. Autobusā, izbraucot no pilsētas, tika izslēgts salona apgaismojums. Vienkārši gulējām. Tāpat kā pārējie pasažieri. Arī mājās klusums. Visi jau guļ. Pirmajā stāvā eglīte izpušķota, mirgo. Logā zvaigzne. Tāds klusums, ka varētu pat sadzirdēt to, kā ausis mēģina ko saklausīt. Nekādas filmas, šķiet, neskatījāmies, bet gājām uzreiz gulēt. Vairāk arī neesmu pie Tevis bijusi.
Tūlīt divi mēneši būs riņķī kopš punkta pielikšanas, būtu laiks samierināties.
Atbrauc autobuss, iekāpju iekšā. Acis ciet. Asaras pat tad nekautrējas birt.

05:28 pm: Cirks turpinās. Līdz šim darbība "ej gulēt, tad pāries" strādāja itin efektīvi. Šoreiz diez cik negrib iet krastā. Palūkojies ārā pa logu, tur saule, tur vējš.. ziemas sākumā teicu, ka Tev tikai jāpārdzīvo mani ziemā, tālāk jau viss būs labi. Tik vien kā palika kaķim asti pārkāpt.
Tāpat kā savulaik būtu šodien gājuši kādā varenā ekspotīcijā. Vai tur uz Torņakalnu, vai uz Sarkandaugavu. Tad atpakaļ uz centru kādu siltu tējiņu vai ko citu padzert, uzsist kārtis un uzvesties pavisam pieklājīgi. Tā bija. Ievērot - bija.
Nezinu, kas ar Tevi un kur Tu, Nekur internetā neparādies. Par telefonsakariem nezinu. Nav iemesla sazināties.
Ceru, ka ar Tevi viss ir kārtībā.

Powered by Sviesta Ciba