:
sen neko neesmu teikusi.
te visādas lietas notikušas. Tu biji Liepājā, agri no rīta ar pirmo autobusu braucu pie Tevis. Atradu Tevi viesnīcas numuriņā, cieši aizmigušu, ļoti siltu. Iedevu buču, apsēdos gultā, sakrustoju svārciņos tērptās kājeles un gaidīju. Mierīgs Tev miegs - tāds, kādu vienmēr Tev vēlu. Kad biju izpētījusi vai katru Tavas aizmigušās miesas kvadrātvienību, sāku bakstīt Tevi. Uzliku zodu Tev uz ceļgaliem un šūpoju, un gaidīju. Kad nemodies, turpināju Tevi ik pa brīdim kužināt. Pēc laiciņa nostrādāja. Pacēli galvu. Izskatījies smieklīgs. :D Ne ar to vien, ka esi pārsteigts, bet arī ar paskatu - tumšie mati uz vienu pusi nogulēti, ģīmis morāli nobružāts. Šķiet, pārsteidzu Tevi, ka tiešām atbraucu. iepriekšējās nakts nospiedumi tik un tā bija redzami gan Tavā sejā, gan miegā, gan izturēšanās manierē. Turpināji miegoties. Ievilki mani sev blakus, pievilki cieši, cieši klāt. Kā kādreiz mēdzi naktīs darīt, kad Tev bija auksti. Apķerot vēderu un nelaižot vaļā. Arī tagad. Jo cieši. Raudāju sausām asarām - cik labi, ka to neredzēji. Lai nu paliek tas, kas notika tālāk, bet to īsti negribēju, tā nevajadzēja, bet ko nu vairs. Tā bija. Pēc laiciņa biji pietiekami atžirdzis, lai izietu ārpus viesnīcas apartamentiem. Gājām meklēt ēdamo. Tev auglīšus un saldējumu. Tad pavadīji mani uz a-ostu. Ieķēries rokā un gāji. Kaut ko murmulēji par miedziņu, smējies par vakardienu un visu pārējo. Jutos labi, ļoti labi. Jau brīvāk kā parasti. Jā, man ir problēma, ka Tavā klātbūtnē mēdzu noslēgties, būt neīstāka. Man kaut kādā ziņā ir no Tevis bail ir bail atklāties. Jo tā gribas pieķerties, tāds mīlīgums iekšā, ka pat nezinu izteiksmi, kā Tev to pasniegt. Man tā šķiet, ka tas arī noveda pie kraha. Bet nu neko. Iesēdināji autobusā un tā atbraucu mājās. Viss.
Vairāk neesmu Tevi satikusi. Šis bija pirms dievām nedēļām. Pa šo laiku vienreiz esmu ar Tevi skype runājusi [aizvakar]. Pārējā laikā - klusums. Tev viss kādu brīdi bija aizgājis līdz kliņķim. Jā, šo es zinu, jo tad Tu neparādies internetā, nereaģē uz telefonzvaniem, nereaģē vispār. Esi kaut kur. Ne es vienīgā to biju pamanījusi. Varbūt kāds par to dusmojās, bet man noteikti nebija dusmu. Tev tas bija nepieciešams. Iziet no kliņķa. Tagad sakies, ka viss ir kārtībā. Bet nezinu. Vispār.. jo vairāk te darbojos, jo blāvāk paliek. Tā.. Jautāju, vai Tev nešķiet, ka kaut kas nav izrunāts, ka kaut kas nav beidzies, vai nav nepabeigtības sajūta, ka viss apstājies nevietā. Teici, ka ir gan. Nezini gan, kas tieši, bet kaut kā nav, kaut kam vēl jāseko. Kaut vai tikai kārtīga izrunāšanās. Jā, par to šobrīd pastāvu. Pat ne uz turpinājumu. Sarunājām, ka kādā brīvākā brīdī jāsatiekas.
Kāpēc vispār te tagad kaut ko izdomāju ierakstīt.. Uz to pamudināja piektdienas pasākumi. Kur nu bijām, bet tur bija pasākums līdz rīta gaismai, brīnišķīgi jestrs. Tur pat ne alko-kvantumi vainojami, bet tīri publika. Kādā brīdī sēdējām virtuvē, triecām jokus, dziedājām visādas "Lauztās priedes" un citus skaistumus. Virtuve nebija bezizmēra, tāpēc nācās sarūmēties, lai visiem ir kur apsēsties. Tad nu šepat "no mūsu flanga" bija viens puisietis, atļāvos mīļuprāt ieripināties viņam uz ceļgaliem. Puisietis mums iedeva savu dzīves pierakstu kladi, lai atstājam tur kādu vārsmu, zīmējumu, vēstījumu. Turpinājām tā "ālēties", nežēlīgi joki par ziedu drīksnām, ik pa laikam mainījās publikas dekorācijas, ar pusieti uz pusēm dalījām to 95 grādu dziru, ko mums deva. Līdz pienāca rīts. Gājām visi uz blakusistabu dejot. Dejas ar palagiem! Ap deviņiem rītā - gulēt. Līdz šim jau biju paguvusi ar puisieti tā sadraudzēties, ka šis nekur vairs citur nesēdēja, kā tikai man klēpī [abpusēji :D]. Vienīgā pieejamā guļvieta - grīda. Četratā salīdām uz paklāja, cieši saspiedāmies, lai siltāk un piesedzāmies ar palagu. Protams, meitenes likās gulēt pa vidu, bet man pie otra sāna puisietis [nu ja, nu ja :)]. Nē, un viņš neko neuzstāja. Pat neradās iespaids, ka viņš varētu uz nez ko uzstāt. Tikai ļoti, ļoti piespiedās klāt, tikai ļoti labprāt labāk galvu lika ne uz spilvena, bet man uz krūtīm [tas ir, ne īsti uz vēdera, ne īsti uz pleca :D]. Paklājs nebija bezgalīgs un ļoti mīksts, tāpēc ik pa laikam sanāca mosties nospiesto sānu/muguras dēļ un ieriktēties citādāk. Īsti nevienam tur nebija ciešs miegs, tāpēc arī puisietis pa to laiku tad paguva "iekārtoties" kā viņam ērtāk. Viņš bija tuvu. Tā, ka elpa silda acu plakstus, ka svilst vaigi. Vai arī citreiz ar kājām apķēra manus ceļgalus sildīt [jā, tur TIEŠĀM nebija silti], vai arī apķēra ap vidukli. Ne tā gan, kā Tu. Visu rītu sildīja manu miegu ar savu elpu un ķermeņa siltumu. Vienā brīdī gan puisieti pieķēru. Biju gandrīz aizmigusi, tomēr jutu, ka ar plaukstas virspusi pārbrauca pāri manam vaigam. Ātri un vieglītiņām. Viss. Epizodes beigas. Man būtu gribējies, lai šīs pusmiega stundas būtu bijušas ilgāk. Arī puisietim ne vella negribējās celties, jo tā taču ir tik izdevīgi! Tik izdevīgi, tik patīkami ik pa brīdim saņemt maiguma impulsus. Pusmiega miegos vari nekautrēties no sevis. Kad piecēlāmies, tad gan sabijos. Tad vairs ne tuvu nebiju tas, kas esmu. Palika trakoti bail no sevis, no viņa. Īsti nezināju, ko teikt, katri vārdi likās muļķīgi. Žēl, ka tā, žēl, ka tādu stundu burvību var samīcīt ar dažu vārdu. Pilnīgs samulsums. Tomēr visi kopā devāmies pa savām transportpieturām, pusietis pavadīja mani līdz manējai, pavisam miermīlīgi iesēdināja mani 17. trolejbusā un prom biju. Saprotams, kad vēlāk iegāju savā draugiem.lv profilā, pie statistikas parādījās arī viņa vārds. Tā arī teicu viņam, ka tas nez kāpēc nemaz nepārsteidz. Vārds pa vārdam kaut ko runājām, tad man bija kaut kur jāzūd kokos. Ā, svārkus šūt. Jā, tā, lūk. Teicu "čau" un nodevos darbiem.
Viss. Stāsta beigas.
Tavā sakarā šo stāstu te gribēju. Tās stundas atbrīvoja. Mazuliet. Vismaz uz to brīdi. Nedomāju par Tevi. Un arī na par puisieti, arī ne par sevi. Par maigumu, par piekļāvību, kā tas var spēlēties. Vai arī būt kā suns, kas uzticīgi glaužas pie kājām. Torīt tāds gribēja būt tas puisietis. Viņam akurāt sanāca. Ar Tevi gan nē. Tev ir periodiskā pakļaušanās. Kad to vēlies Tu. Tava vienpatība.
Var jau būt, ka man tur nav ko lauzties.
te visādas lietas notikušas. Tu biji Liepājā, agri no rīta ar pirmo autobusu braucu pie Tevis. Atradu Tevi viesnīcas numuriņā, cieši aizmigušu, ļoti siltu. Iedevu buču, apsēdos gultā, sakrustoju svārciņos tērptās kājeles un gaidīju. Mierīgs Tev miegs - tāds, kādu vienmēr Tev vēlu. Kad biju izpētījusi vai katru Tavas aizmigušās miesas kvadrātvienību, sāku bakstīt Tevi. Uzliku zodu Tev uz ceļgaliem un šūpoju, un gaidīju. Kad nemodies, turpināju Tevi ik pa brīdim kužināt. Pēc laiciņa nostrādāja. Pacēli galvu. Izskatījies smieklīgs. :D Ne ar to vien, ka esi pārsteigts, bet arī ar paskatu - tumšie mati uz vienu pusi nogulēti, ģīmis morāli nobružāts. Šķiet, pārsteidzu Tevi, ka tiešām atbraucu. iepriekšējās nakts nospiedumi tik un tā bija redzami gan Tavā sejā, gan miegā, gan izturēšanās manierē. Turpināji miegoties. Ievilki mani sev blakus, pievilki cieši, cieši klāt. Kā kādreiz mēdzi naktīs darīt, kad Tev bija auksti. Apķerot vēderu un nelaižot vaļā. Arī tagad. Jo cieši. Raudāju sausām asarām - cik labi, ka to neredzēji. Lai nu paliek tas, kas notika tālāk, bet to īsti negribēju, tā nevajadzēja, bet ko nu vairs. Tā bija. Pēc laiciņa biji pietiekami atžirdzis, lai izietu ārpus viesnīcas apartamentiem. Gājām meklēt ēdamo. Tev auglīšus un saldējumu. Tad pavadīji mani uz a-ostu. Ieķēries rokā un gāji. Kaut ko murmulēji par miedziņu, smējies par vakardienu un visu pārējo. Jutos labi, ļoti labi. Jau brīvāk kā parasti. Jā, man ir problēma, ka Tavā klātbūtnē mēdzu noslēgties, būt neīstāka. Man kaut kādā ziņā ir no Tevis bail ir bail atklāties. Jo tā gribas pieķerties, tāds mīlīgums iekšā, ka pat nezinu izteiksmi, kā Tev to pasniegt. Man tā šķiet, ka tas arī noveda pie kraha. Bet nu neko. Iesēdināji autobusā un tā atbraucu mājās. Viss.
Vairāk neesmu Tevi satikusi. Šis bija pirms dievām nedēļām. Pa šo laiku vienreiz esmu ar Tevi skype runājusi [aizvakar]. Pārējā laikā - klusums. Tev viss kādu brīdi bija aizgājis līdz kliņķim. Jā, šo es zinu, jo tad Tu neparādies internetā, nereaģē uz telefonzvaniem, nereaģē vispār. Esi kaut kur. Ne es vienīgā to biju pamanījusi. Varbūt kāds par to dusmojās, bet man noteikti nebija dusmu. Tev tas bija nepieciešams. Iziet no kliņķa. Tagad sakies, ka viss ir kārtībā. Bet nezinu. Vispār.. jo vairāk te darbojos, jo blāvāk paliek. Tā.. Jautāju, vai Tev nešķiet, ka kaut kas nav izrunāts, ka kaut kas nav beidzies, vai nav nepabeigtības sajūta, ka viss apstājies nevietā. Teici, ka ir gan. Nezini gan, kas tieši, bet kaut kā nav, kaut kam vēl jāseko. Kaut vai tikai kārtīga izrunāšanās. Jā, par to šobrīd pastāvu. Pat ne uz turpinājumu. Sarunājām, ka kādā brīvākā brīdī jāsatiekas.
Kāpēc vispār te tagad kaut ko izdomāju ierakstīt.. Uz to pamudināja piektdienas pasākumi. Kur nu bijām, bet tur bija pasākums līdz rīta gaismai, brīnišķīgi jestrs. Tur pat ne alko-kvantumi vainojami, bet tīri publika. Kādā brīdī sēdējām virtuvē, triecām jokus, dziedājām visādas "Lauztās priedes" un citus skaistumus. Virtuve nebija bezizmēra, tāpēc nācās sarūmēties, lai visiem ir kur apsēsties. Tad nu šepat "no mūsu flanga" bija viens puisietis, atļāvos mīļuprāt ieripināties viņam uz ceļgaliem. Puisietis mums iedeva savu dzīves pierakstu kladi, lai atstājam tur kādu vārsmu, zīmējumu, vēstījumu. Turpinājām tā "ālēties", nežēlīgi joki par ziedu drīksnām, ik pa laikam mainījās publikas dekorācijas, ar pusieti uz pusēm dalījām to 95 grādu dziru, ko mums deva. Līdz pienāca rīts. Gājām visi uz blakusistabu dejot. Dejas ar palagiem! Ap deviņiem rītā - gulēt. Līdz šim jau biju paguvusi ar puisieti tā sadraudzēties, ka šis nekur vairs citur nesēdēja, kā tikai man klēpī [abpusēji :D]. Vienīgā pieejamā guļvieta - grīda. Četratā salīdām uz paklāja, cieši saspiedāmies, lai siltāk un piesedzāmies ar palagu. Protams, meitenes likās gulēt pa vidu, bet man pie otra sāna puisietis [nu ja, nu ja :)]. Nē, un viņš neko neuzstāja. Pat neradās iespaids, ka viņš varētu uz nez ko uzstāt. Tikai ļoti, ļoti piespiedās klāt, tikai ļoti labprāt labāk galvu lika ne uz spilvena, bet man uz krūtīm [tas ir, ne īsti uz vēdera, ne īsti uz pleca :D]. Paklājs nebija bezgalīgs un ļoti mīksts, tāpēc ik pa laikam sanāca mosties nospiesto sānu/muguras dēļ un ieriktēties citādāk. Īsti nevienam tur nebija ciešs miegs, tāpēc arī puisietis pa to laiku tad paguva "iekārtoties" kā viņam ērtāk. Viņš bija tuvu. Tā, ka elpa silda acu plakstus, ka svilst vaigi. Vai arī citreiz ar kājām apķēra manus ceļgalus sildīt [jā, tur TIEŠĀM nebija silti], vai arī apķēra ap vidukli. Ne tā gan, kā Tu. Visu rītu sildīja manu miegu ar savu elpu un ķermeņa siltumu. Vienā brīdī gan puisieti pieķēru. Biju gandrīz aizmigusi, tomēr jutu, ka ar plaukstas virspusi pārbrauca pāri manam vaigam. Ātri un vieglītiņām. Viss. Epizodes beigas. Man būtu gribējies, lai šīs pusmiega stundas būtu bijušas ilgāk. Arī puisietim ne vella negribējās celties, jo tā taču ir tik izdevīgi! Tik izdevīgi, tik patīkami ik pa brīdim saņemt maiguma impulsus. Pusmiega miegos vari nekautrēties no sevis. Kad piecēlāmies, tad gan sabijos. Tad vairs ne tuvu nebiju tas, kas esmu. Palika trakoti bail no sevis, no viņa. Īsti nezināju, ko teikt, katri vārdi likās muļķīgi. Žēl, ka tā, žēl, ka tādu stundu burvību var samīcīt ar dažu vārdu. Pilnīgs samulsums. Tomēr visi kopā devāmies pa savām transportpieturām, pusietis pavadīja mani līdz manējai, pavisam miermīlīgi iesēdināja mani 17. trolejbusā un prom biju. Saprotams, kad vēlāk iegāju savā draugiem.lv profilā, pie statistikas parādījās arī viņa vārds. Tā arī teicu viņam, ka tas nez kāpēc nemaz nepārsteidz. Vārds pa vārdam kaut ko runājām, tad man bija kaut kur jāzūd kokos. Ā, svārkus šūt. Jā, tā, lūk. Teicu "čau" un nodevos darbiem.
Viss. Stāsta beigas.
Tavā sakarā šo stāstu te gribēju. Tās stundas atbrīvoja. Mazuliet. Vismaz uz to brīdi. Nedomāju par Tevi. Un arī na par puisieti, arī ne par sevi. Par maigumu, par piekļāvību, kā tas var spēlēties. Vai arī būt kā suns, kas uzticīgi glaužas pie kājām. Torīt tāds gribēja būt tas puisietis. Viņam akurāt sanāca. Ar Tevi gan nē. Tev ir periodiskā pakļaušanās. Kad to vēlies Tu. Tava vienpatība.
Var jau būt, ka man tur nav ko lauzties.
:
šodien uzzināju, ka kāds arī šo murdziņu lasa. :D
tā jocīgi gan.
dzīve rit uz priekšu, te kārtojas visādi plāniņi ar ņipro uzvārījumu vārīšanu un ciemošanos pie viena puisieša. viņš gan teica, ka negribot, lai tur ir vēl kāds puiks bez viņa. :D
tā jocīgi gan.
dzīve rit uz priekšu, te kārtojas visādi plāniņi ar ņipro uzvārījumu vārīšanu un ciemošanos pie viena puisieša. viņš gan teica, ka negribot, lai tur ir vēl kāds puiks bez viņa. :D