pēc definīcijas skumja

Archive

March 22nd, 2009

02:52 am: piedod, zaķi, negribēju Tev tikko uzbrukt.
mazāk šampanieti, tad nebūs nekādu jocīgu jautājumu trijos naktī. nu fail, ka tā var.
lūdzu piedod, ka es tā. nespēju īsā laikā adekvāti reaģēt. Tu brutāli novēlēji labnakti un izgāji no skype. uzreiz gribēju sūtīt Tev sms, sak`, atvaino, ka es tā, bet tad apdomājos. nē, labāk nē. ja jau tā izgāji, tad šobrīd it nemaz nevēlies neko no manis dzirdēt. lab, sūdā ar visu, bet nu gadās.
lai nu kā, vakar runājām skype. daudz. un pa īstam. gāju gulēt ar lielāko smaidu, kādu vien varu iedomāt. un sapņoju. redzēju Tevi sapnī. skaisti.

[viss, pietiek rakstīt. tāpat nekas sakarīgs neveidojas. promiles vēl uzdarbojas]
piedo, zaķi, laikam pārāk mīlu. Tevi.

05:27 pm: tas, ko vakar izdarīju, tiešām bija stulbi. lab`, tagad pārlasot saraksti, neliekas tik traki. neko jau šausmīgu nepateicu. tik tas viens jautājums, kuram ļoti neveikls formulējums, kas visu sarežģīja.
tomēr man bail, ka ar šo esmu pazaudējusi Tevi. iespēju Tev tuvoties. sajutos tā brīvi, it kā atkal drīkstētu runāt ar Tevi, kad vien vēlos. kaut vai trijos naktī. nu.. nebija laba ideja. nebija. vēlēttos, kaut neko nebūtu teikusi.
jau likās, ka pamazām, pamazām atdzimsim. tas pēc piektdienas sarunas. protams, arī bija puņķi un asaras, atklāti teksti sejā, bet tā vajadzēja. bija ko pārdomāt. lai nepieļautu tās pašas kļūdas. bet eku-reku jau pamanījos vienu atkārtot. kaut kad jau iepriekš biju pamanījusies dzērumā visādas dumjības sarunāt.
nu lab, šoreiz dumjības nesarunāju, bet vienkārši tas bija ļoti nelaikā.
nu nedrīkst tā, nedrīkst.

lūdzu atvaino, cilvēkbērn, ka es tā.
pirmīt mēģināju Tevi sazvanīt. Vai nu nedzirdi, vai nevēlies runāt, vai es nezinu. Gribēju atvainoties. Zinu jau zinu, ka atkal tad Tev uzbāžos, nelieku mierā, bet.. lūdzu piedod.
Es mācos no kļūdām. Cenšos.

06:02 pm: atzvanīji.
pat nebiju gaidījusi, tāpēc pavisam samulsu, tāpēc pavisam kaut ko dīvainu pateicu, bet atvainojos. Tu īsti nesaprati, par ko tad. Paskaidroju. Jautāju, vai nedusmojies. Tā ne īpaši.
Pie vella, tas tomēr nenozīmē neko labu.
Gribu būt brīva Tev, gribu Tevi skūpstīt un darīt priecīgu.

10:48 pm: man ļoti nepatīk, ka kļūstu skaudīgi nikna uz saviem draugiem. un tikai tāpēc, ka viņi ir laimīgi kopā, viņi visur kur dodas kopā un tā. un tad viņi jautā, kā mums klājas. man jau nepietiek drosmes pateikt. un nemaz arī nevajag. ja teikšu, kā ir, būs līdzjūtīgie skatieni. nu labi, viņi ir mani draugi, nozīmīgi draugi, bet paldies, šo gan negribu. nu nē. tāpēc turpinu uzklausīt viņu jūsmīgos stāstus, ko tik viņi nav darījuši, turpinu "kaut ko" atteikt par Tevi, lai vairāk nejautā.
šodien gribējās uzbļaut, asarām būtu labpaticies šķīst, taču nē. noriju visu un uzklausīju.
ir taču jāpriecājas, ka draugi ir laimīgi.

Powered by Sviesta Ciba