:
nevaru iedomāties vēl skumjāku mūziku par cocorosie. šodien tā pagadījās. turos, nerakstu Tev. ikreiz, kad telefons novibrē, raustos. ja nu? ja nu zvani, lai lūgtu, lai aizbraucu pie Tevis? bet nē. tad jau siena būtu pretimnākošāka. vibrē salīdzinoši bieži, tik no Tevis klusums. Man ir sasodīti auksti. sevis pārliecināšana, ka šis ir tikai uz laiku, īsti nedarbojas. izplūstu asarās. es zinu - tā nav labi. sacīji, ka Tev nepatīk redzēt mani raudam.
bet es būšu stipra, ne uz vienu pusi neplēsīšu, kā man sāp, kā sirds kliedz pēc Tevis. nedrīkstu to izrādīt. nedrīkstu par Tevi ne ieminēties. Ja mīlu, man tas jādara. Varu tik klusiņām pie sevis. Nekad iekšā nav bijis tik trausli.
Tevī ir tik daudz pretrunu, Tu cīnies. Pats ar sevi. Man tur nav vietas. Lūdzu neļauj man tur šobrīd iejaukties. Labs ir - sarunāts piektdien tikties un izklaidēties. Vai nav savādi? Mēs nemēdzām tā darīt. Kopā. Bet tagad - jā. Tagad tiekamies piektdien. Lūdzu neļauj man kādā brīdī parādīt vājumu, es negribu, lai redzi manas asaras.
Un zinies.. šādi man paliek vieglāk, ja uzrakstu. paspēju visu ko pārdomāt. Tu, svārstīgais cilvēkbērn. Varbūt esi vēl par jaunu. Nezini īsti, ko no manis gribi, ko vispār vēlies. Varbūt esmu pārāk uzbrūkošia. Vakar te saķēri manu roku, te kā sadzelts atrāvi. Te karsts, te ledains. Brīžam nav ticības, bet ceru uz to labāko. Liktenis gana izjokojies.
Vienlaikus ticu un neticu, ka reiz būsim atkal. Neticu, jo pēdējos mēnešus esi tā vairījies no manis, dzenot izmisumā. Tās pēdējās agonijas, tie bija izmisuma soļi. Kas arī noveda pie šāda rezultāta. Vai tā vaina - nezinu. Varbūt tā vienkārši bija jānotiek.
Ticu, jo vēl vakar uz atvadām noskūpstīji man pieri, jo iepriekš, kad braucu pie Tevis ciemos, Tev telefons pēkšņi atteicās pieņemt zvanus, Tu nevarēji atnākt man pretī uz pieturu sagaidīt. Bija norunāts, ap cikiem varētu būt, taču autobuss brauca ļoti ātri, tāpēc ierados minūtes divdesmit pirms aptuveni noliktā laika. Atceros Tavas izbrīnītās acis, kluso "ūū!", slapjo buču un ar fairy noputotās rokas vismaz līdz elkoņiem. Tobrīd steidzi mazgāt traukus un berzt katlus, un uzpucēt virtuvīti.
Pat biji aizgājis uz veikalu pēc kā ēdama [lai gan labākajā gadījumā Tev ledusskapī bija alus un piens].
Bet zinu, ka iepriekš, kad vēl sakari strādāja, jautāju, ko Tev atvest. Neko konkrētu neatbildēji. Bet man visupirms bija ideja aizvest kaut ko no augļu nodaļas. Mēģināju pa Tavai loģikai izfunktierēt, ko Tu neatstātu neapēstu. Ja vestu, teiksim, apelsīnus, tir tur tā arī paliktu, ja neviens Tev nenomizotu. Tātad neder. Ābolus vai kaut ko tikpat defaultu negribējās vest. Neuzrunā. Kopsaucējs šim visam pa manai rotai sanāca vīnogas. Pa ceļam man nav jēdzīgas bodes, kur tās iepirkt, tāpēc šī doma atkrita.
Domāju tālāk. Kas vēl būtu tāds ne sevišķi smagi apēdams [i mean, gaļa], garšīgs. Tāds, kas iederētos mūsu vakarā. Saldējums! Protams! Tik.. skāde. Pie Tevis no manām mājām jābrauc teju stunda, saldējums būtu izkusis. Arī ideja atkrīt.
Pa dienu biju ciemojusies pie Lindas. Cepām grauzdiņus un dzērām ingveralu. Veikalā nebija Salitos, tāpēc nācās pirkt alu.Taču to šeit tuvumā nekur nepārdod un dizein vai arī būtu to vedusi. Ēdamu taču teicu!
Beigās izdomāju Tev aizvest zobārstu mīļākās konfektes - "Zelta teliņus". Domāts - darīts!
Veikalā gan bija tikai knapa saujiņa palikusi, bet ar to bija gana.
Kāpēc tā stāstu par visādām kaut-kā-garšīga variācijām.. ierados pie Tevis, ieraudzīju iepirkuma maisiņu, ielūkojos tajā.. un tur bija i saldējums, i vīnogas, i salitos. vārds vārdā.
Tas bija skaists vakars, mierīga nakts. Vēl nekad nebiju tik labi pie Tevis gulējusi. Tovakar izjutu, kā smaidi man.
Puika mīļais, cīnies. Izcīnies. Tu zini, ka vari man uzticēties. Pat ja sirds ir kliedzoša, tā uzticas.
Vēl jo vairāk..
mīlu Tevi. Turies.
bet es būšu stipra, ne uz vienu pusi neplēsīšu, kā man sāp, kā sirds kliedz pēc Tevis. nedrīkstu to izrādīt. nedrīkstu par Tevi ne ieminēties. Ja mīlu, man tas jādara. Varu tik klusiņām pie sevis. Nekad iekšā nav bijis tik trausli.
Tevī ir tik daudz pretrunu, Tu cīnies. Pats ar sevi. Man tur nav vietas. Lūdzu neļauj man tur šobrīd iejaukties. Labs ir - sarunāts piektdien tikties un izklaidēties. Vai nav savādi? Mēs nemēdzām tā darīt. Kopā. Bet tagad - jā. Tagad tiekamies piektdien. Lūdzu neļauj man kādā brīdī parādīt vājumu, es negribu, lai redzi manas asaras.
Un zinies.. šādi man paliek vieglāk, ja uzrakstu. paspēju visu ko pārdomāt. Tu, svārstīgais cilvēkbērn. Varbūt esi vēl par jaunu. Nezini īsti, ko no manis gribi, ko vispār vēlies. Varbūt esmu pārāk uzbrūkošia. Vakar te saķēri manu roku, te kā sadzelts atrāvi. Te karsts, te ledains. Brīžam nav ticības, bet ceru uz to labāko. Liktenis gana izjokojies.
Vienlaikus ticu un neticu, ka reiz būsim atkal. Neticu, jo pēdējos mēnešus esi tā vairījies no manis, dzenot izmisumā. Tās pēdējās agonijas, tie bija izmisuma soļi. Kas arī noveda pie šāda rezultāta. Vai tā vaina - nezinu. Varbūt tā vienkārši bija jānotiek.
Ticu, jo vēl vakar uz atvadām noskūpstīji man pieri, jo iepriekš, kad braucu pie Tevis ciemos, Tev telefons pēkšņi atteicās pieņemt zvanus, Tu nevarēji atnākt man pretī uz pieturu sagaidīt. Bija norunāts, ap cikiem varētu būt, taču autobuss brauca ļoti ātri, tāpēc ierados minūtes divdesmit pirms aptuveni noliktā laika. Atceros Tavas izbrīnītās acis, kluso "ūū!", slapjo buču un ar fairy noputotās rokas vismaz līdz elkoņiem. Tobrīd steidzi mazgāt traukus un berzt katlus, un uzpucēt virtuvīti.
Pat biji aizgājis uz veikalu pēc kā ēdama [lai gan labākajā gadījumā Tev ledusskapī bija alus un piens].
Bet zinu, ka iepriekš, kad vēl sakari strādāja, jautāju, ko Tev atvest. Neko konkrētu neatbildēji. Bet man visupirms bija ideja aizvest kaut ko no augļu nodaļas. Mēģināju pa Tavai loģikai izfunktierēt, ko Tu neatstātu neapēstu. Ja vestu, teiksim, apelsīnus, tir tur tā arī paliktu, ja neviens Tev nenomizotu. Tātad neder. Ābolus vai kaut ko tikpat defaultu negribējās vest. Neuzrunā. Kopsaucējs šim visam pa manai rotai sanāca vīnogas. Pa ceļam man nav jēdzīgas bodes, kur tās iepirkt, tāpēc šī doma atkrita.
Domāju tālāk. Kas vēl būtu tāds ne sevišķi smagi apēdams [i mean, gaļa], garšīgs. Tāds, kas iederētos mūsu vakarā. Saldējums! Protams! Tik.. skāde. Pie Tevis no manām mājām jābrauc teju stunda, saldējums būtu izkusis. Arī ideja atkrīt.
Pa dienu biju ciemojusies pie Lindas. Cepām grauzdiņus un dzērām ingveralu. Veikalā nebija Salitos, tāpēc nācās pirkt alu.Taču to šeit tuvumā nekur nepārdod un dizein vai arī būtu to vedusi. Ēdamu taču teicu!
Beigās izdomāju Tev aizvest zobārstu mīļākās konfektes - "Zelta teliņus". Domāts - darīts!
Veikalā gan bija tikai knapa saujiņa palikusi, bet ar to bija gana.
Kāpēc tā stāstu par visādām kaut-kā-garšīga variācijām.. ierados pie Tevis, ieraudzīju iepirkuma maisiņu, ielūkojos tajā.. un tur bija i saldējums, i vīnogas, i salitos. vārds vārdā.
Tas bija skaists vakars, mierīga nakts. Vēl nekad nebiju tik labi pie Tevis gulējusi. Tovakar izjutu, kā smaidi man.
Puika mīļais, cīnies. Izcīnies. Tu zini, ka vari man uzticēties. Pat ja sirds ir kliedzoša, tā uzticas.
Vēl jo vairāk..
mīlu Tevi. Turies.
:
nu ko, mincīt. visu vakaru ļoti labi turējos. tā smaidīgi, smējos. tiešām smējos. bet uznāk klikšķis. klikšķis un viss. un panesas raudas, sirds sadumpojas un viss. neko nepadarīsi. redzu, ka visu vakaru esi skype online, kas ir Tev neraksturīgi. gribas vismaz uzsist uz pleca, kaut kādu ziņu padot. gaidu brīnumu, ka pēkšņi viss būs kārtībā, ka runāsim atkal kā senos laikos. kā vēlos, kaut atrakstītu kaut ko no sērijas "heihei! kā iet kas jauns? :)" kā gaidu.. redzēt Tavu vārdu, kuram blakus zaļš ķeksītis. un nesaņemt ne ziņu, ne mājienu.
šodien vispār.. telefons zvana daudz un bieži, skype logā arī visu laiku parādās jauni ziņojumi. bet neviens... neviens nav tas. katru reizi satrūkstos, ka, ja nu tas esi Tu? [un tikko skype izdarīja māņu gājienu, ka kāds man raksta. neviens neraksta]
nav iespējams izlūgties asaras, lai nebirst. viņām pašplūsma. uznāk, kad vēlas. ne aicinātas, ne sauktas. negrib stāties. negrib. negrib, negrib.
varu tām lūgties, bet šīs jau negrib. turpina pašplūsmu.
un Tu, sirds?
šodien vispār.. telefons zvana daudz un bieži, skype logā arī visu laiku parādās jauni ziņojumi. bet neviens... neviens nav tas. katru reizi satrūkstos, ka, ja nu tas esi Tu? [un tikko skype izdarīja māņu gājienu, ka kāds man raksta. neviens neraksta]
nav iespējams izlūgties asaras, lai nebirst. viņām pašplūsma. uznāk, kad vēlas. ne aicinātas, ne sauktas. negrib stāties. negrib. negrib, negrib.
varu tām lūgties, bet šīs jau negrib. turpina pašplūsmu.
un Tu, sirds?