urn:lj:klab.lv:atom1:supsab supsab supsab supsab@inbox.lv supsab 2010-11-10T20:59:50Z 2010-11-10T20:59:50Z urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:5818 2010-11-10T22:58:00 2010-11-10T22:58:00 2010-11-10T20:59:50Z 2010-11-10T20:59:50Z Pelēka diena. Pelēka diena.<br />Būtu kaut melna bijusi viena!<br /><br><br />Nebaidies, nebaidies- melnā pienāks,<br />lūgsies kaut pelēka bijusi viena... <br /><br><br />Māris Čaklais urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:5507 2010-10-29T20:03:00 2010-10-29T20:03:00 2010-10-29T17:11:23Z 2010-10-29T17:11:23Z Cik labi, ar tevi var neizlikties,<br />Es tikai ar tevi gribu tikties,<br />Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -<br />Kad tu manī skaties, es esmu patiess.<br /><br /><p><br />Kad tu manī skaties, es esmu patiess,<br />Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties<br />Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām<br />Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.<br /><br /><p><br />Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām<br />Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.<br />Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,<br />Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.<br /><p><br />Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,<br />Tā zeme, ko min tavas kājas, man patiks,<br />Pat sviedriem un asinīm saindēta<br />Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.<br /><p><br />Šī zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.<br />Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.<br />Kā laiku un telpu, un bezgalību<br />Es tevi gribu.<br /><p><br /><p><br />Imants Ziedonis urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:5191 2010-10-16T20:47:00 2010-10-16T20:47:00 2010-10-16T17:50:48Z 2010-10-16T17:50:48Z <div><img src="http://www.dievturi.org/images/6_gads.jpg"></div><div><br></div>Seno latviešu lietotais saules kalendārs balstās uz gada dalīšanu iesākumā 4 vienādās daļās. Mēs šos punktus izjūtam kā dienas, kad nakts ir visgarākā (Ziemassvētki), nakts visīsākā (Jāņi) un nakts ar dienu vienāda garuma (Lieldienas pavasarī un Miķeļi, saukti arī par Jumjiem vai Apjumībām – rudenī). <br><br>Ir tā, ka visi šie svētki iezīmē gadalaiku vidus – Jāņi ir vasaras vidū un tā tālāk. Lai atzīmētu arī gadalaika sākumu un beigas, gads tiek dalīts ar vēl vienu krustu pāri, tas ir, svinēts vasaras sākums un pavasara beigas (Ūsiņi vai Jurģi ), vasaras beigas un rudens sākums (Māras vai Laidene), rudens beigas un ziemas sākums (Mārtiņi), ziemas beigas un pavasara sākums (Meteņi). <br><br>Tātad kopumā gads sadalīts 8 daļās ar 8 svētkiem – katra gadalaika sākums un vidus. Jāsaka, ka gadalaiki ne vienmēr sakrīt ar mūsdienu iedalījumu, piemēram, Ūsiņus svin 9. maijā, bet oficiāli vasara sākas 21. vai 22. maijā (nezinu īsti). Katru no šīm 8 daļām sauc par kādu laiku, piemēram, starp Ūsiņiem un Jāņiem – Sējas laiks, tad Siena laiks, pa lielam nosaukums atkarīgs no darbiem, kas veicami, un dabas norisēm. <br><br>Nedaudz parēķinot var secināt, ka katrs laiks (1/8) ilgst 360/8=45 dienas. 360, jo liekās 5 vai 6 dienas tiek pievienotas svētkiem – svinēts ilgāk. Un te nu domas dalās – ir cilvēki, kas uzskata, ka bijis dalīts tā – 3 dienas klāt Ziemassvētkiem un 2 vai 3 Lieldienām, citi dala starp Jāņiem un Ziemassvētkiem. Bet nu šīs 45 dienas, kas ir vienā laikā, tiek sadalītas 5 daļās, 5 “nedēļās”, ko dēvē par savaitēm. Katrā šai nedēļā ir 9 dienas – pirmdiena, otrdiena, .., septītdiena, pussvēte un svēte. <br><br>Pats interesantākais Saules gadā ir tas, ka tā kalendārs ir universāls, nemainās kā mums pierastais, bet gadu no gada paliek tāds pats, vienmēr 14. septembris būs pirmdiena un 22. septembris – svēte. <br><br><br>Gads sākas Ziemassvētkos, kad arī iesākas “saules augšupeja”, dienas atkal sāk kļūt garākas. Metenis ir “metiena attālumā” no gada sākuma, tāpēc to tā sauc. Šais svētkos cep pīrāgus, brauc ar ragaviņām un pēdējo reizi iet budēļos. Budēļos var iet visu ziemu, sākot no Mārtiņiem un, tā kā Meteņi ievada pavasari, budēļos no šīs dienas vairs neies. <br><br>Pēc Meteņiem seko Lieldienas, kuru mūsdienu izdarības ir stipri līdzīgas senajām. <br><br>Pēc Lieldienām ir Ūsiņi jeb Jurģi un sākas vasara. Tas gan nav tas pats – Ūsiņš ir zirgu aizgādnis, labāko ganāmpulka zirgu mēdza saukt viņa vārdā. Šī diena ir pirmā pieguļas diena, arī lopus pirmoreiz izlaiž ganos. Jurģa vārds saistāms ar t.s. “jurģošanos”, tas ir, kalpu pārvākšanos, pāriešanu pie citiem saimniekiem. <br><br>Arī Jāņi jautājumus nerada, interesanti, ka vel mūsdienās ir cilvēki, kas šos svētkus svin divreiz – arī 21. jūnijā, kad reāli ir īsākā nakts. <br><br>Māras jeb Laidene nav 23. martā, kad Māras svin savu vārda dienu, bet gan pašā rudens sākumā. Māra ir latviešu dievība, kas atbild par lietu un cilvēka fizisko pusi, lielākoties, auglību. Rudens ir ražas laiks, tāpēc saprotams, kāpēc tā sākumā nepieciešams godināt Māru. To sauc pat Laideni, jo šī diena īpaša arī ar to, ka pirmoreiz tiek izcepta maize no jaunās rudzu ražas (ielaista krāsnī). <br><br>Miķeļi interesanti ar to, ka tas ir pēdējais brīdis, kad meitas var cerēt sagaidīt preciniekus. Ja nav sanācis – jāgaida līdz nākamajam gadam. Šai dienā beidzas rudens ražas novākšana (Miķelītis, bagāts vīrs), tā ir arī tirgus diena, pēdējais brīdis iztrakoties, jo pēc tam sākas klusais Veļu laiks. Jumis ir auglības simbols, kuru toties simbolizē kopā saaugušas vārpas, rieksti u.tml. Jumja ķeršanā ietilpst visādas izdarības pašās pļaušanas beigās. <br><br>Mārtiņi iesāk ziemu. Tos, līdzīgi Miķeļiem, arī saista ar labības pārstrādi, šoreiz Apkūlībām. Tātad šajos svētkos beidz kult labību. Tad arī kauj lopus, gatavojoties ziemai, tāpēc tautasdziesmās lasāms par tādu Miesmeti. Ūsiņš gādāja par zirgiem vasarā, bet Mārtiņš – ziemā. Ar šo dienu sākas budēļi un gads atkal jau iet no jauna. urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:5072 2010-08-29T00:08:00 2010-08-29T00:08:00 2010-08-28T21:11:21Z 2010-08-28T21:11:21Z Viss, kas bija,<br />Bij no tīra vēja.<br />Ne man tevis,<br />Ne tev manis <br />Vajadzēja...<br />Tā mēs, vējā sapinušies,<br />Gājām,<br />Likteni un ļaudis <br />Kaitinājām.<br />It kā komēdijā, <br />It kā jokā -<br />Gredzens klusi iedzinkstējās <br />Rokā...<br />Viss, kas bija,<br />Bij no tīra vēja.<br />Aizzibēja.<br />Aizskanēja.<br />Aizkūpēja.<br /><br />- Ā. Elksne urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:4617 2010-06-20T02:53:00 2010-06-20T02:53:00 2010-06-21T17:17:08Z 2010-06-21T17:17:08Z Kāds vīrietis man reiz sacīja:"Manai sievai un man vienkārši vairs nav to jūtu, kas mums kādreiz bija. Man šķiet ka es viņu vairs nemīlu, un viņa nemīl mani. Ko man darīt?"<br />"Vairs nav to jūtu, kas bija agrāk ?" pārjautāju.<br />"Tieši tā," viņš apliecināja. " Mums ir bērni, par kuriem mēs no tiesas raizējamies. Ko Jūs ieteiktu?"<br />" Mīliet viņu, " atbildēju.<br />" Es jau sacīju, mīlestība ir izplēnējusi."<br />" Mīliet viņu!"<br />" Jūs nesaprotat. Mīlestības jūtas vienkārši ir pazudušas."<br />" Tad mīliet viņu! Ja jūtu vairs nav, tad tas ir labs iemesls mīlēt viņu."<br />" Bet kā jūs varat mīlēt, kad vairs nemīlat?"<br />" Mans draugs, mīlēt ir darbības vārds. Mīlestība - jūtas - ir mīlestības auglis, vārds. Tādēļ mīliet viņu. Kalpojiet viņai. Ziedojieties. Ieklausieties viņā. Jūtiet līdzi. Novērtējiet. Piekrītiet viņai. Vai jūs gribat to darīt?"<br /><br />-Kovejs urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:4548 2010-05-06T22:54:00 2010-05-06T22:54:00 2010-05-06T19:54:57Z 2010-05-06T19:54:57Z Tu aizbrauci ar pirmo trolejbusu<br />Es būdā atgriezos un taisījos uz dusu<br />Man iesāpējās kaut kur krūšu rajonā<br />Un sāp vēl tagad kad par tevi jādomā<br />Kam visam vienmēr jābeidzas tik slikti<br />Kam pelēks pretīgs rītiņš allaž aust tik dikti<br />Nu aizbrauc kas tad ir vienalga man<br />Kaut tavi čukstieni vēl manā būdā skan<br /><br />- K. Elsbergs urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:3721 2010-01-23T16:01:00 2010-01-23T16:01:00 2010-01-23T14:12:45Z 2010-01-23T14:12:45Z kaut arī sasalušā zemē viņu neapbedīs, visdrīzāk vienkārši atstās miskastē, kur viņas kauli un pīšļi dusēs blakus kādas ceptas māsas pīšļiem un kauliem. lai gan ideāli būtu viņu kremēt, neviens to nedarīs.  <div><br></div><div>Manai Vistai nebija vārda, bet viņai bija pazīšanās zīme - melns plastmasas savilcējs ar kreiso potīti. apgredzenoju es viņu pati. viņa bija visplikākā un, izrādās, arī visvecākā no visām. citas vistas viņu knāba, tāpēc viņa staigāju ar pliku, sarkanu, dažreiz asiņainu dibenu, un beigās viņu ielika tādā kā būrītī, vieglāk ielikt vienu, nevis desmit. Mana Vista bija īpašākā no visām, īsta autsaidere un ar savām mazajām smadzenēm tomēr negāja vis vienmēr līdzi baram. reiz, kad vistas bija pasprukšas, manējo atrada visvēlāk. viņa vienīga bijusi mūsu mājā - es ienesu parādīt. </div><div><br></div><div>mūsu mīla aizsākās sen, tad, kad ar bailēm centos kādu no dāmām pacelt, pēc iespējas spalvaināku, jo plikas ir pretīgas, tētis teica - bet tām plikajām visvairāk vajag žēlumu un laipnību. pacēlu vienu no plikākajām un jutu - ir. bez tam, vienmēr kaut kā sanāca, ka viņa bija tuvu man, Mana Vista no manis nebēga, kad bēga citas un pagadījās pa rokai, kad to vismazāk gaidīju. </div><div><br></div><div>viņa bija vārga. nomira apmēram pirms 2 nedēļām, bet man to neteica, lai es nesatrauktos, neraudātu stresainajā eksāmenu laikā. es neraudu, ir kaut kā ļoti viegli. sen jau gribēju pajautāt, vai šamējā vēl dzīva, vienmēr piemirsu un mājās neesmu bijusi sen sen. ja pati būtu redzējusi viņu beigtu, varbūt arī būtu emocionālāka, nujā. <br><br>labi, lieki teikt, ka Mana īpašā Vista ir pelnījusi īpašas atvadas. uzzīmēju viņai priecīgu bildīti ar pašu dāmu vidū un apkārt visu ko foršu, ieskaitot to, ko viņa nekad netika redzējusi - brašu gaili un savus cālēnus. un vēl visādi labumi tur. zinies, vistas paradīze.</div><div><br></div><div><img src="http://pic2.fotki.lv/photos2/6/W0002982/000298160/000029815919_%23_2_%23_supsab.jpg"></div><div><br><br>P.S. pēc pāris dienām nomira vēl viena. vistu traģiskā netradicionālā mīla?</div> urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:3512 2009-10-07T22:32:00 2009-10-07T22:32:00 2009-10-07T19:40:52Z 2009-10-07T19:40:52Z manas tu dū listes priekšgalā nu ir ielauzīties abroku rakstīšanā kā stand-up kōmiķim demetri martin (paldies ļēnai!), izlasīt vēl pāris raiņa lugu (paldies genucim!) un kārtīgi sagatavoties laboratorijas darbiem kopā ar mūz-līgu, kā arī beidzot uzmeklēt visus nepieciešamos piektās klases uzdevumus (paldies docētājiem!). projekta 'mana maņa' turpinājums atlikts līdz manīgākiem laikiem. heh. drīz jau arī jāsāk plānot dāvana ļēnai un un un.. jo vairāk dara, jo vairāk var padarīt. šī ir darbīgā miera diena. urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:2679 2009-04-06T22:13:00 2009-04-06T22:13:00 2009-04-06T19:42:29Z 2009-04-06T19:42:29Z 5. Mūzika un nedabiskie saziņas līdzekļi<br />Diena : 25.03.09.<br />Laiks un ilgums: No rītausmas līdz pēckrēslai<br />Process: Iepriekš nolemju nelietot nekāda veida mākslīgos saziņas līdzekļus (telefons, datōrs, zīmītes), kā arī pārmaiņas pēc ejot un esot mājās neklausīties neko, kam ir melodija. Jau atkal viss jau no paša rīta nenoris kā cerēts. Jo man ir attāli kaimiņi, kuriem:<br />a)ir dīvains modinātājs<br />b)rītos gribas klausīties vienu un to pašu dziesmu<br />c) dažādos dīvainos diennakts laikos labpatīk trenēties kontrabasa/čella spēlē, kā arī piedziedāt drusku šad tad.<br />nezinu pareizo variantu, bet zinu, ka pie tās jaukās meldijas ir forši rīti un dikti jau sarasts tā, ka jebkurā brīdī varu galvā to atsvaidzināt. dong don-dong dong. <br />Tā kā jau iepriekš biju sev pierādījusi, ka varu bez datōra, arī tagad tas nekādas problēmas nesagādāja, vienīgi starpbrīžos bij ierasts reizumis aizskriet uz datōrklasi un šadus tādus darbiņus padarīt. Kad Dž runāja caur skaip, liku uzlikt austiņas, ali nedzirdētu, viss kārtībā. Nu nekas. Visgrūtāk bija ar telefonu. Aizmirst mājās nebija problēmu. Bet, esot dzīvesvietā, rokas stieptin stiepās pačekot - ja nu kas jauns, ja nu kas svarīgs. Un ja nu patiesi kas svarīgs būtu, gan kāds būtu centies mani sasniegt arī citādi. Izslēdzu skaņu, aiznesu citā istabā, lai gadījumā nevibrē. Kad nu termiņš bij notecējis, lūkoju, kas jauns, un jā - kādi trīs mesidži un arī kāds zvans. Pārdzīvosim. Ar mūziku bija tā, ka nu nav jau tā, ka esmu pilnīgs em-pē-tri upuris, ir jau dienas, kad nepaklusos arī, un pietiek ar to, kas skan galvā, ak jā, galvā skanēja visdažādākais repertuārs, ko centos gan pieklusināt: viscaur pavadīja Purple Rain, tad arī kāds gabaliņš Tesas, Opium, Pretty Pink Ribbon, I Just Can't Get Enough, Make You Feel My Love, Pie Tevis Līst Silti Lieti.. nu šausma. Ceļā pa centru šādi pamanīju cilvēkus maskās. Izrādījās - japāņu tūristi. Tad arī brīnumainu sinhroniju - ķēdīti augšup pa stalažām, apmēram 6-7 vīriem ritmiski padodot augšup tādus dzelzs trijstūrus. Stāvēju un brīnījos skaistumā muti at-plētusi. Un kas zin, vai mana apņemšanās taisni bij pie vainas vai ne. Bet trešā lieta bija vispār sirreāla. Devos gar Brīvības pieminekli, bet jau patālāk dzirdu - spēlē. Himnu. Nodomāju pie sevis - laikam jau no mūzikas izbēgt nav tik viegli, jo jādodas taisni turp. Aizeju līdz bankomātam, sāk spēlēt jau ko citu. Tāļāk dodos pa tādu lielu ielu uz kino Rīgas pusi, kura kasiere šķita apņēmusies to, ko es vakar, jo uz maniem neizpratnes pilnajiem jautājumiem atbildēja vien ar mājienu un plecu raustīšanu. Es tā neapņemtos vis, ja strādātu runātīgā darbā. Tātad - dodos pa lielu ielu un - opā - man aizmugurē, pāris soļu iepakaļ, taisni tādā ritmā soļo arīdzan pūtēju oreķestris formās, spēlēdams jestru meldiju. Un, zinat, tas bija kaut kas daudz daudz jaukāks par em-pē-tri ausīs. Ja Sab neklausās mūziku, tad mūzika panāks gabaliņu pakaļ, cik vien teatrāli tas var būt.<br />Mission completed.<br />Secinājums: Bez datōra iztikt nebūtu problēmu, ja vien sp saziņa nebūtu tik ēpastiska. Bez tālruņa ir grūtāk kā domāju, ne tikai saziņas pēc, bet arī pulksteņa - nebiju domājusi, ka tas ir teju vienīgais veids, kā uzzināt laiku. Bet bez tā ir jauka brīvības un neatkarības sajūta. Un mūzika ir ieaudusies manā dzīvē gribot negribot.<br />To be continued. urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:2545 2009-03-27T14:21:00 2009-03-27T14:21:00 2009-03-27T12:29:03Z 2009-03-27T12:29:03Z Vai kāds būtu domājis, ka iegūt savā īpašumā rūcošu, likumīgu Deltu ir tik sarežģīti?<br /><br /><br />Kopš ilgiem laikiem sapņoju plaši aizvērtām un atvērtām acīm par savu-īpašo Deltu un savām-īpašajām mopēda vadītāja tiesībām. Sapņot ir ērti, īpaši ilgtermiņā, bet tā nu reiz iznācis, ka nakts-tramuļi vairs nevizina pasažierus, smaidošajam, lēdiju vai jebkādam citam taksim žēl šķiest naudu, bet pavārtēs nakšņot lepnums neļauj un muzikālos vakarus negribas pārtraukt pirms-pelnrušķītes agrumā. <br />Un nu sapnis kļūst reālāks un tuvāks.<br /><br />Tad nu še būs īsa pamācība, kā Delta varētu kļūt par uzticamu ceļa un dzīves biedru. <br /><br /><br />Kāpēc Delta? <br /><br /><br />Jo, palūk, kas par <a href="http://www.retromoto.lv/motocikli/riga/delta/delta.JPG">skaistuli</a>, pirmkārt. Palūk, kas par <a href="http://www.youtube.com/watch?v=PosOxjvpdUw">skaņu<a />.<br /> Un jo <a href="http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/60/Greek_delta.png">delta</a>. <br />Nē, nu ir jau alternatīvas. <a href="http://toms.ir.lv/blog/glabatuve2/2008/02/mopeeds2.jpg">Rīga</a>, kas izskatās, ēē, nekā, bez tam, Rīgai nevar piemeklēt nevienu grieķu burtu. Pastāv cerība, ka ar Deltu varbūt varētu būt par kāda pavedēju, bet ar Rīgu.. auč. Meklējoties uzdūros pat kaut kam šādam - <a href="http://www.tuttosvago.com/motori/images/scooter/piaggio_ciao_01.jpg">Piaggio Ciao</a>, tiesa, ne gluži šādam, bet gan olskūlīgākam, mana gada.<br /><br /><br />Kur lai sāk lūkot? <br /><br /><br />Nepazīstu nevienu pašu mopēd-īpašnieku (vismaz ne tik labi, lai zinātu, ka viņam/viņai vispār pieder mopēds, kur nu vēl lieks) Tātad atliek vienīgi iekš pazīstamā reklām-portāla <a href="http://www.military-steel-helmets-and-decals.com/images/M40_SS.jpg">Schutzstaffel</a> vai iekš <a href="http://school.discoveryeducation.com/clipart/images/zip-it.gif">rāvējslēdzēja</a>. Kāds nosaukumiem vispār sakars ar saturu?<br /><br /><br />Kā var rast? <br /><br /><br />Pagaidām, lūk, nevar. Kad meklējumi kļuva biežāki, un ar tramuļiem notika tas, kas notika, domās atvadījos no Deltas, jo, opā, atradu jau minēto Ciao. Var mīties, kad motora barībai līdzekļu nepietiek, krāsa burvīga, jau minētais mans gads (ō, jā, pēdējie abi ir makten svarīgi rādītāji, patiesi), būtu viegli ienest dzīvoklī, vispār maz ēdot un tiesības nevajag nekādas. Sadūšojos, aizrakstīju, bet - nekā. Sen pārdots. Un, starp citu, vispār man esot jāpriecājas par tādu cenu, nevis jāapšauba. Eh, labi, re, smuks <a href="http://www.autosoviet.altervista.org/Vjatka1975-02.jpg">Vjatka Elektron</a>. Jāzvana. Uff, negribas jau zvanīt tā svešam, nezinu, kas atsauksies un ar kādu attieksmi atsauksies, bet nu mēģināts nav nemēģināts. Joprojām pārdošanā, bet.. Bet detaļās sadalīts. Neba es kāda puzļu fanāte, ne mehāniķe. Turpmāk tiek zvanīts jau vairs tikai Deltu īpašniekiem, nevis piekāsējiem-nedeltistiem. Izrādās, pāris no tiem ir veiksmīgi kļuvuši par bijušajiem īpašniekiem, kāds no tiem pat piedāvā 'Opelīti' un apgalvo, ka neprotot izņemt sludinājumu no turienes, kur viņam vairs nevajadzētu būt, vēl daži, dīvainā kārtā tie, ar visglītākajiem 'mopīšiem' bildēs, atkal piedāvā man ķļūt par konstruktori - nopirkt un salikt. Turpmākie meklējumi nedod pozitīvu rezultātu. Nu kur es likšu mopēdu, kam 'priekseja daksa locita'(ticiet vai ne, bet es pat zinu, ka te nav ne tuvu jāuztraucas par ēšanas traucējumiem) , kuram ir 'japaregule aizdedze un japastumda jo parzidies'(pārzīdies? ko!?), tādu, kam 'nav benka' (juhū, varēs kādus slavenajam latviešu zaļbārdim līdzīgus trikus veikt) vai vēl labāk 'iet bet cakarejas karburators un aizdedze'(kas par pāri..). Arī uz Daugavpili un citu tālo galu kaut kā negribas braukt, lai arī cik cerīgs bildē izskatītos braucamais (kā jau zināms un iepriekš ar pierādījumiem pierādīts, bildes melo). Savdabīga sarakste izvēršas ar 10-12 gadīgu puiku, kas reizi dienā apskatot e-pastu. Apskata varbūt gan, bet atbild stipri retāk. Uz maniem ilgu pārdomu rezultātā sastādītajiem un pēc kārtas sarindotajiem jautājumiem atbild īsi un dīvaini: 'spigis nava ta nokritu kad 4 kulenus apmetu uz ledus un vairak nebraucu kadas 3dienas'. Jā, diez kas ir tas 'spigis' un, pasarg'dies', vai tad pēc 4 kūleņiem vispār uz priekšu ripo? Uz jautājumu, kas nepieciešams, lai varētu pabraukāt likumīgi (man tas ir svarīgi, jo cenšos nepārkāpt savus un sabiedrības likumus), puika atbild: 'vajag labu motoru lai var aizbegt no mentiem'. Opā. Kur tad man likties ar mopēdu bez 'spiga', ar kuru pilsētā to vien var darīt, kā bēgaļāt no mentiem. Meklējumi joprojām turpinās, un, ceru, jau kaut kad pavisam drīz varēšu rītos aizrūcināt un iestumt savu Deltu, lai pēc kopīga ceļa, uz atvadām apglāstot, atstātu to pie fizikas nodaļas ēkas.<br /><br /><br />Ko vēl vajag? <br /><br /><br />Ak, jā, piemirsu par pāris 'papildfīčām', bez kā neiztikt. Pirmais būtu ķivere man un vedamajam, ja tāds rastos. Man un gan jau tad arī muļķim skaidrs, ka nekas <a href="http://www.superbike.co.uk/imageBank/h/HJC%20FS-10%20helmet.jpg">superstilīgs</a> Deltai nepasēs. Tāpēc jācer vien, ka ko <a href="http://3.bp.blogspot.com/_L8BTRutV0uk/SKoNMX5Zw8I/AAAAAAAAF9U/iXJ0FKV3XdA/s400/helmet+1.jpg">šādu</a> ir atļauts lietot un iespējams pagādāt. Ja jau senlaikos tādas pasargāja neveikļa vai pārdrošnieka smadzenes no saiešanas putrā, gan jau arī mūsdienās pildīs šo funkciju pietiekami altruistiski. <br /><br />Gana par manu drošību, par 'mopīša' nemainīgu legālo īpašnieku arī jāgādā. Diez 'dzelzs rumaka' <a href="http://bikecafeonline.files.wordpress.com/2008/05/bike-locks.jpg">iejūgšana</a> ķēdēs ko līdzētu man un ko kaitētu kādam, kas iemīļojis manu Deltu stiprāk kā es? Vai arī labāk stiept to līdzi 4. stāvā, noslēpt tumšos iekšpagalmos zem atkritumu maisiem vai padarīt ārēji maksimāli atbaidošu? <br /><br />Jāpalūkojas uz Deltu arī dabas acīm. Diez ko labi nebūtu piesārņot kopējo gaisu ar melliem dūmiem un putnu dziesmas aizēnot ar teju motorzāģa skaņām. Bet nu kā tad man būt? Braukt ar velō, vai iet gaisa gabalu, t.i. 8 km, pa zemi ar kājām? Es taču esmu meitene un ne-sportiste gargabalniece. Diez ko dramatiski jau tas patiesībā nevar būt, taču. Maziņš ļaunumiņš. <br /><br />Kā jau minēju, gribu braukt tikumīgi un likumīgi. Neesmu vēl iekš tā paša rāvējslēdzēja vai Schutzstaffel manījusi cerīgu braucamo ar papīriem. Un droši, ka ne tikai dies'vien, bet arī daudzi citi, kuru starpā neietilpst mana apziņa, zina, ko tas jēdziens 'bez papīriem' īsti nozīmē. Par piemēru, <a href="http://www.csdd.lv/">csdd</a> dod 'to do' listes tipa norādes - transportlīdzekļa reģistrācija, transportlīdzekļa tehniskā apskate, transportlīdzekļu sertifikācija, vadītāju kvalifikācija. Ej nu sazini, tieši kas no tā un cik bieži vajadzīgs. Varbūt tiešām vienīgais, kas nepieciešams ir labs motors? Eh, uh, <a href="http://farm4.static.flickr.com/3254/2776355977_21bec215bb.jpg">grūtā</a> dzīve.</a> urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:2170 2009-03-25T01:10:00 2009-03-25T01:10:00 2009-03-27T12:16:15Z 2009-03-27T12:16:15Z Turpinājums.<br />4. Runa<br />Diena: Šī.<br />Laiks un Ilgums: Problemātiski, bet no pamošanās līdz aizmigšanai.<br />Process: Vakar nolemju, ka šodien būs ne-runas diena. Domāju censties izltikt bet baigiem žestiem, burtu rādīšanas, rakstīšanas, bet gan noslēgties. Rīts sākas ar idiotisku, automātisku rīta cēliena sastāvdaļu - 'šodien ir agrais?'. Uff. Pēcāk pieļauju vēl vairākas kļūdas, iezombētās pieklājības un iegrimšanas Matemātikas pasaulē dēļ. Algebrā, minot rezultātu, paskaņi bilstu 'negatīvs', 'nulle'. Rēķinot - 'viens mīnus di..'. Pēcāk klusais 'paldies' un pārītis 'piedod' un 'pied..'. Nu ko lai dara, ja es tik tizla un cilvēkiem traucēju. Un taisni taisni šodien bija jābūt tā, ka biju plānojusi doties pie Projektoru mītnes. Nu labi, rīt. Un tieši šodien ex-priekšsēdētāja gribēja ar mani runāt. Tā arī viņai nepaskaidroju iemeslu, bet tā, kā bija jādodas prom, brutāli pametu telpu. Par laimi, pēcāk satiku vēlreiz un iedevu izlasīt uzrakstu uz rokas, t.i., paskaidrojumu, kas un kā. Cilvēki dalās divās daļās - vieni ir tie,kas zināja, resp., biju iedevusi izlasīt roku, vai arī kāds pateica, kā arī cilvēki, kas nezināja, varbūt skatījās uz mani šķībi, ka es tā vai arī pat nepamanīja. Un tieši šodien no rīta tiku komplimentēta par apģērba izvēli un taujāta 'kā var šitā matus sataisīt?'. Tieši šodien cilvēki ar mani kaut kā runāja (Mērfijs?), puika, kurš nezināja, prasīja, kāpēc tik tuvu lieku galvu rakstāmajam tekstam. Norisa fizikas olimpiāde un kāda olimpiete jautāja, kur kafejnīca. Mī un žē, kāpēc man. Pagāju tāļāk pie loga un norādīju, bet sapratu,ka tur grūti tā. Un galu galā devos ārā tāda pati pusplika, atstājot savas mantas gaitenī, un norādīju meitenei pa tiešo (durvis pat atvēru, he). Viņa pilnīgi noteikti domāja, ka esmu mēma. Bet nekas, visticamāk, pirmā un pēdējā reize, kad sastopu. Lai taču reiz cilvēki saprot, ka nerunīgie arī ir tādi paši cilvēki un spēj darīt visu un to pašu un komunicēt arīdzan teju līdzvērtīgi(e, viņa varbūt domāja, ka izglītības iestāde dikti pretmnākoša un moderna). Man zvanīja juridiskā padomniece. Ak, es mis principialitāte, nospiedu, heh. Aizsūtīju paskaidrojuma sms. Galu galā, kad jau biju mājās izrādījās, ka lieta steidzama un pacēlu, un runāju. Šeim on mī. Devos uz centru un runāju svarīgas un 'runāšanas pēc' lietas ar pasākumu dg vadītāju. Vīlos sevī, bet šito nevarēja citādi. Nu labi, šo posmu jāizgriež. Pēcāk danču klubs. Ak, varēju taču mierīgi pūt mājās. Bezgala forši. Paskaidrojums uz rokas bija jāatjauno 3x. Cilvēki prasa - kāpēc. Sastopu sen neredzētu paziņu, eh. Kāds neģēlis no manis tā kā izspiež, tā kā ne īsti, vienu ar pus 'piedod'. Arī kaut kāds 'paldies' un 'vai' paspruka. Tramvajā pasaku liktenīgu frāzi 'un pudele vēl' un dikti sakaunos. Citiem jau jautri. Jāmēģina atkārtot ērtākā dienā un ar lielāku pārliecību.<br />Mission /it kā/ completed.<br />Secinājums: Tā kā esmu mis monologs, apkartējie pie tā ir pieraduši, un viņiem nav īsti ko teikt, kad māju vien, un vispār jūtas neērti. Varbūt ar laiku būtu foršāk. Es jūtos klusi. Beigās pieriebjas visas tās māšanas ar lielo amplitūdu, 'daudz izsakošie' žesti, sajūta, ka nevari pateikt dižo domu. Visgrūtāk Dž. Darbojas kā tulks, skaidrotājs, nesaprot mani un tad ir uff. Nākamreiz negribētu sev atļaut lietot jebkādu pierakstu. Tasir tas pats, kas runāt, tikai lēnāk. Neretais mēmais šovs tracina. Neviens nesaprot un pēc neilga laika vairs nav spēka kaut ko skaidrot. Bet toties liela sajūsma, kad saprot. Cenšos izvairīties un slēpties no cilvēkiem. Cenšos pastiprināti smaidīt un izdvest neartikulētas skaņas, bet tas droši vien izskatās slimi. Lai iemācītos kotrolēt savus runas plūdus, nākotnē plānoju atkārtot šo un ieviest citas, ar runu un komunikāciju saistītas apņemšanās.(Nerunāt par sevi. Censties tieši runāt to, ko domāju. Nekomunicēt ar tuvākajiem. Nelietot virtuālos komunikatorus (tas laikam jau rīt). Runāt tikai labu. Bez svešvārdiem.) Visvairāk runu aizstāj nogurdinoši žesti. Sasveicninoties māt ar roku ir forši, bet māt ar galvu atbildot galīgi nav. urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:1852 2009-03-24T00:17:00 2009-03-24T00:17:00 2009-03-23T22:47:21Z 2009-03-23T22:47:21Z Mērķis: Maņu un spēju nozīmes novērtēšana un pārbaude.<br />Apakšmērķis: Lēmuma, kā Manas Maņas sakārtotas secībā pēc svarīguma, pieņemšana.<br />Līdzeklis: Mēģināt kādu laiku /pēcpusdienu vai dienu/ iztikt bez Maņas.<br />Plānotās Manas Maņas: Redze. Labdzirdība. Oža. Labā Roka. Internets. Runāšana. Sakumpusi mugura. Kontaktēšanās ar Dž. Vienaldzīga attieksme pret gaāmgājējiem. Skaidra redze. Iešana ne-atpakaļgaitā. to be continued.<br /><br />1. Redze<br />Diena: Vakardiena, vai, aizvakardiena. 22. Marts. <br />Laiks un Ilgums: Pēcpusdiena. 15 - 25 minūtes.<br />Process: Pēc nakts nogurušas acis. Pagulšņāju un izlemju neavērt. Cenšos izbraukt uz tausti, apčamdot visu, kas pa rokai, saprotu baltā spieķa nozīmi - lai apčamdoties nebūtu jātupjās un jāspārdās. Jūtos tizli un nevarīgi. Neredzīgiem, manuprāt, ļoti garlaicīga dzīve. Iespējams, klausās daudz mūzikas vai arī kādu citu smaržu izmanto. (Osta?) Bez redzes nav daudz ko darīt. Saloku un salieku drēbes skapī. Tā kā ir maz un nesen vilktas, protu orientēties. Apčamdu vēlreiz grīdu un aizmirstu aizvērt skapi. Viss process ilgst vismaz divas reizes ilgāk. Varbūt tāpēc, ka esmu jauniņā šajā jomā. Ar acīm ciet ir ļoti ērti būt. Tualetē nav problēmu. Kad gribu izslēgt gaismu un ieslēgt vannas istabas gaismu, nevaru samanīt slēdzi un atšauju vaļā acis. Jo sakautrējos. Dzīvoju ar svešu. Kādreiz jāpaturpina,kad būšu viena. Pēcāk pie vannas atkal aizveru acis, bet nav vairs tas. <br />Mission completed. <br />Secinājums: Varu aizstāt daļēji tikai ar tausti. Garlaicīgi. <br /><br />2. Oža<br />Diena: Jebkura, kad ir smagas iesnas.<br />Laiks un ilgums: Ilgi un neatkarīgi no manis.<br />Process: Labākajā gadījumā deguns ir tikai ciet, nevis tek. Nevar saost, vai zeķes ir pārvalkātas. Var iebraukt vecā/pastāvējušā ēdienā. Citādi problēmas nesagādā.<br />Mission /it kā/ completed.<br />Secinājums: Var iztikt. Aizstāj redze un pirkstu tauste, lai noteiktu struktūru un vecumu.<br /><br />3. Dzirde<br />Diena: Šī.<br />Laiks un ilgums: Pēcpusdiena. 2 - 3 stundas.<br />Process: Ausīs tiek iebāzti koncertiem domātie būvnieku mīkstie kaut kas. Tāda sajūta, it kā būtu sabakāta vate. Jūtos kā vājdzirdīgais (kas arī mērķis). Ir ļoti mierīgi un klusi (ha!). Lai dzirdētu dziesmu, piebāžu galvu pie tumbām. Lai dzirdētu runātāju - pie mutes. Noslēgtības sajūta. Vieglāk koncentrēties mācībām (un citām lietām, kam vajadzīga uzmanība). Jūtos kā cilvēks ar Dauna vai tml sindromu, kas slikti jūt apkārtni un ierāvies sevī. Pēc kāda laika sāk vieglītiņām sīkt. Atkal uz mirkli izrauju vienu kaut ko, jo svešais, pie kā dzīvoju, ir telpā, kur tobrīd es. Sevis runāšana izklausās dīvaināk. Savus soļus ļoti var just galvā (ja skrien, iespējams vispār dīvains, smadzenēs triecošs troksnis. Nepārbaudīju). Mašīnas brauc mierīgi, kā pa vati vai biezu sniega kārtu. No tramvaja skaņas tramvajā nevar izbēgt. Dienas laikā uz ielas, aizverot acis, sajūta, ka esi viens un naktī vai agrā rītā, kad pat urbanizētā vide vairs nešķiet mūžīgā kustībā. To, vai netaisās nobraukt mašīna, kad atļautā un neatļautā vietā šķērsoju ielu, cenšos cik tik var samanīt ar acīm. Izdevās. Visu laiku drusku raustos, no tā, ka var gadīties kāda neparedzēta situācija (Kontrole! Jaunkundz, jums izkrita! Atdod naudu! Es atvainojos, kā var nokļūt..), kurā nespētu reaģēt kā nākas, bet paveicās. Pirms ieiešanas mājā, kur kopas sēde, atgriežu savu tāpat jau ne izcilo dzirdi. Jo tomēr kauns, negribas kokoties.<br />Mission completed.<br />Secinājums: Nākas aizvietot ar pastiprinātu blenšanu apkārt. Patīkama sajūta. Noslēgtība ar domām un miers. <br /><br />To be continued. urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:1677 2009-03-22T16:35:00 2009-03-22T16:35:00 2009-03-22T14:37:48Z 2009-03-22T14:37:48Z No sākta gala es tevi ieraugu.<br />Es tevi ieraugu, tu mani ne.<br />Nāc pie manis par dvēseles ieraugu,<br />Ierūgsti manējā dvēselē.<br />[..]<br />~M.M. urn:lj:klab.lv:atom1:supsab:1305 2009-03-15T23:40:00 2009-03-15T23:40:00 2009-03-15T21:43:50Z 2009-03-15T21:43:50Z sveiks, mans draugs. sveiks, mans topošais draugs. sveiks, mans bijušais draugs. sveiks, garāmgājēj. <br /><br />Nešaubos, teorija senila kā pasaule un ciešanas. bet es, kam pa temperamenta kanāliem virst asinis, nespēšu noturēt pie sevis, to, ko domāju un padomāju. jau kopš bērnības manā iztēlē dzimusi pavedienu teorija. tad – tīri ilustratīvā līmenī. tagad – mēģinājusi nobāzēties arī dziļāk. <br /><br />Iedomājies sevi kā stelles. nē, kā sauli labāk. kā koordinātu asu sākumpunktu, jo tu, cilvēk, esi centrs. un nekad tavs centrs nevarēs būt cits cilvēks, jo ar sevi tev būs būt kopā visilgāk, gribi vai ne gluži. nē, es zinu, iedomājies, ka visi mati, kas vien atrodas uz tavas ādas, ir izauguši garum gari. un tu staigā tāds lempīgs, baltiem pleķiem tur, kur plaukstas un pēdas agrāk varēja saskatīt kā telpiskas aprises. mēs visi esam lempīgi, jā, lai arī kā gribētu ko citu un izliktos. lempīgus mūs padara mati, šīs teju neredzamās saitiņas. tie ir dīvaini elastīgi. un tādu es redzu sevi un tevi. šodien, vakar, rīt un mūžīgi.<br /><br />Mūs visus saista pavedieni. tikai iedomājies, ka tie ir redzami. un garais mats (lai gan mats nav tas labākais pavediena veids. jo tas ir ļoti trausls un piņķerīgs. labāk zīds. m, nē, es nepazīstu zīdu. kokvilna. lins. lai paliek. opā. pavedienu teorija kļūst par matu teoriju.) izaug, kā reakcijas rezultāts. viens vienīgs skatiens. smaids. jautājums. atbilde. uzslava. un. pieskāriens. lai gan mūsdienās ļaudīm bail pieskarties, arī man bail. vai tikai mūsdienās - ne man spriest. varbūt arī nākotnē un pagātnē, bet. bet es nezinu. nu re un tu ņem un uz-smaid-skat-atbild-uzslav-un-jaut-pies<wbr />karies. un izšaujas mats. kā bulta. jo es esmu strēlniece. ūdensvīra mats plūstoši izlīst tev pāri. vēža mats lēni izčāpo. lauvas mats brutāli uzlec tad, kad to vismazāk gaidi. un dvīņu mats ir sašķēlies. nu ja, skaidrs, ka katra mats savādāks un citādāks. tad mats apvijas un savieno. tevi ar viņu. mani ar tevi. viņu ar viņu. mani ar viņu. tā, jo tu vairāk uz-smaid-skat-atbild-uzslav-un-jaut-pies<wbr />karies, jo ciešāk šis matu mudžeklis tevi savieno ar to īpašo cilvēku, kas neesi tu. <br /><br />Ha, mati taču var izdīgt nejauši, vai ne. jā. bet šis pavediens nebūs tik gluds, tik skaists, tik spēcīgs, kāds ir tavs lolojums. nu gan. lolotie ir ņuņņas. es pati tā citreiz saku. nē, lolotie ir mīlētie. jo lolotājs kā zirneklis ir uzpucējis pavedienu tev. vienu vienīgu, sirsnīgu. bet citreiz tev šķiet, ka nejauši mati ir labi tādi, kādi ir, ka tie nāk no tīras un neapsmadzeņotas sirds. varbūt. es neesmu gudra. bet tu esi pelnījis saņemt ko tev izlolotu. un kāds ir pelnījis tev audzēt matu.<br /><br />Mati ir dažāda raupjuma. plānos matus vajag daudz, lai cilvēks daudz maz turētos pie tevis. biezos un raupjos matus izmet apdomīgi cilvēki. bet visi karstasinīgo mati nav plāni un plīstoši. karstasinīgie paši saplēš savus matus. un atkal met un met un met. apdomīgie lieki laiku un matus netērē, nē. vieglāk dzīvot, apdomīgo pāris matos. tad vari justies drošs un pasargāts. bet apdomīgais var izdomāt un pārdomāt. un karstasinīgais aizrauj. un mēs esam dažādi.<br /><br />Arī mata mūžs ir atkarīgs no daudz daudz apstākļiem. no tā, cik asas šķēres un nelaipns raksturs ir mata saņēmējam. no mata biezuma. bet neviens mats nav mūžīgs, visjaukāk ir tad, kad matu saņēmējs no taviem matiem uzpin bizīti. vai virvīti. tad tie turēsies vienotā masā, līdz notrūks pēdējais no tiem. bizīti tev jāļauj pīti. bizīti jāgrib pīt. nepārstāj mest. saproti mata īso mūžu. un atceries, ka mats ir tas, kas tur. un gribēs turēt līdz mata mūža beigām.<br /><br />Zini, mati plīst arī tāpēc, ka tie ir gan elastīgi, bet ne bezgalīgi. tu izmet matu, tas smuki pieķeras un cilvēks attālinās. (īpaši izvairos to saukt par upuri, lai nerastos vesternu tipa asociācijas) tu vari sekot. bet lai kā tu sekotu, tu nepanāksi cilvēku, kas nepanāk solīti pretim. un cilvēki aiziet. par spīti matiem. un dažkārt nav ko vainot savus pavedienus. jo cilvēkam piemīt pārpasaulīgs spēks saplēst tos. sagriezt. aiziet. atraut. nomirt. un tad tu stāvi un skaties. gariem, pelēkiem, vējā plīvojošiem matiem. un viņi liecas un trīc. un grib būt bezgalīgi gari. un grib pieķerties. un nav vairs kam. un tad pienāk brīdis, kad mats ievelkas atpakaļ. kā gliemezis. lai pēcāk, pēc šķietamas mūžības vai divām, kad atkal tu ar saviem savilkušajiem matiem kļūsti stiprs, tie atkal izlektu, izšautos, izčāpotu, izšķiltos. vai arī tu, karstasini, ņem un nogriez, nevis gaidi, kamēr iesūcas ādā. arī tā var. <br /><br />Un redzi vēl var nodrošināties pret matiem. es audzēju, loloju, izšauju, bet mati atsitas kā pret sienu un nokrīt zemē. un es zinu, kāpēc. jo tu ņem un notauko ādu. noziedies ar pakusušu speķi un eļļām. turi rokās stikla sienu, pa kuru lēni pludo ūdens. vai izņem rokas un kājas un aizpildi visas negludās vietas, aiz kurām var aizķerties. un nevar. patiešām. lai gan par to, cik ļoti cilvēkam vajag suni, es neesmu pārliecināta, bet matu cilvēkam gribas un vajag gan. varbūt ne no tevis. bet vajag.<br /><br />Asinsradniecība nenodrošina matus vants stiprumā. labi, varbūt nodrošina arī, bet kuram tad pa rokai nav kāds fleksis, stiprāks zāģis vai milzu knaibles. visu var dabūt. nav tādas tautas-dziesmas 'mūžam saule debesīs un asinsradinieki ar vantīm piesaistīti man'. jo tā nav. viņi arī ir cilvēki, kas grib no tevis saņemt to pašu, ko tu met cilvēkiem, kurus gribi piesaistīt. un tas, ka viņus tu pazīsti labāk, nenozīmē, ka uz viņiem var dusmoties vairāk un izturēties nelaipnāk, jo tāds tu esi un viņiem tu tāds vari atklāties. nē. tu esi tāds, kādu tu sevi veido. tu esi skaists un vienmēr esi bijis. nu, paņem matu. <br /><br />Nu, pamet matu. es zinu, ka tev ir bail. man arīdzan. bet neviens nevar būt pietiekami augsts, lai tu nebūtu cienīgs savu matu mest. un ja arī tā būtu, tad. nav. vienkārši nav. tu esi pārskatījies tad. jo tādā tavs mērķis nav tava mata cienīgs. mērķis ir par zemu. tev domāts cits mērķis. uzdrīksties, puika. uzdrīksties, meitene. nebaidies. nav citu veidu, kā just un justies tā. tikai riskējot.<br /><br />Paldies tev par matu. viņu ir daudz, bet ne bezgalīgi. paskaties, cik tu esi matains. palūk, cik gari. rau, tik dažādi mati apvijušies tavam augumam. un tev ir silti.